Dejas teātra trupai arī nākamās sezonas ir blīvi un ar starptautisku vērienu saplānotas. Pīnas Baušas dejas māksla turpinās, tomēr viņu pašu mēs varam sastapt vienīgi fotogrāfijās un filmās. Šādas tikšanās Starptautiskā Baltijas baleta festivāla laikā mums sarūpējis Gētes institūts Rīgā.
1999. gadā Pīna Bauša un viņas dejotāji ilgāku laiku pavadīja Ungārijā. Viņi apceļoja šo zemi un iepazinās ar tās ikdienu un kultūru. No gūtajiem iespaidiem tapa uzvedums Wiesenland/Zￃﾶld fￃﾶld (Pļavu zeme), kas 2000. gada maijā bija skatāms Budapeštā. Rīgā notiekošā fotoizstāde piedāvā izlasi ar šīs izrādes skaistākajiem mirkļiem, kurus fotogrāfijās iemūžinājusi Klāra Langa.
80. gados Pīna Bauša izkopa savu īpašo uzvedumu un darba stilu: reālā uzveduma radīšana vienmēr sekoja intensīvam izpētes darbam, ko dažādās valstīs veica visa trupa, tā gūstot ieskatu attiecīgajās sabiedrībās. Šādi apmeklētas publiski vēl nepieejamās katakombas Romā, karatē nodarbības pie meistariem Honkongā un viesošanās romu svētkos Ungārijā, kur vākti iespaidi jau minētajam uzvedumam Wiesenland.
Pīna Bauša nomira 2009. gada jūnijā, taču, kad viņa pēc kārtējās pirmizrādes kopā ar dejotājiem baudīja aplausus, nekas neliecināja, ka jau pēc dažām dienām viņa varētu zaudēt cīņā ar vēzi. Tie, kuri horeogrāfi pazina personīgi, zina, ka spārnotais izteikums no iestudējuma Valsis «Vēl vienu vīniņu un vēl vienu cigaretīti, bet uz mājām vēl ne!» precīzi raksturoja horeogrāfes dzīvesveidu. Viņa smēķēja, dievināja nakts dzīvi.
Dejas kritiķis Johens Šmids atminas, ka smalkais Oberoi Hotel Bombejā viņai ar svītu jau ilgi pēc pusnakts atvēris savu slēgto bāru... Pīnu Baušu neinteresēja tīra, abstrakta deja un tukša kustība. Viņu aizrāva teatrāli tēli, sociālkritiski un reālistiski motīvi - tas, kas cilvēku aizkustina. Dejotājiem viņas izrādēs bija jādzied un jārunā, kļūstot par personībām ar savu aizraušanos, dīvainībām un trikiem. Izstādes atklāšanā tiks demonstrēta filma par Pīnas Baušas «citādo teātri». Gētes institūtā Rīgā 14. un 21. aprīlī būs skatāmas filmas par horeogrāfes darbu, kā arī pašas Pīnas Baušas pirmā spēlfilma Ķeizarienes žēlabas (21. aprīlī).