Kāpēc vajag?
«Ir vairāki mērķi - pāreja uz studiju virzienu akreditāciju, uzlabot sasaisti ar tautsaimniecību, trešais mērķis ir novērtēt un novērst resursu nelietderīgu izmantošanu, dublēšanos. Ceturtais ir dot šos izejas datus finansēšanas modelim «nauda seko kvalitātei»,» izvirzītos mērķus uzskaita Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas Augstākās izglītības departamenta vadītāja Gita Rēvalde. «Bet tomēr galvenie operacionālie mērķi ir divi, kas ir bez lielajiem uzstādījumiem. Tā ir pāreja uz studiju virzienu akreditāciju un datubāzes sagatavošana un palaišana ilglaicīgā režīmā,» viņu papildina J. Vētra. Pāreja uz virzienu akreditāciju ļaus samazināt birokrātiju un ietaupīt resursus. Savukārt projektā izstrādātā datubāze vienuviet saturēs virziena akreditācijai nepieciešamo informāciju, kuru patlaban augstskolas iesniedz «papīru kaudzes» formātā par katru programmu atsevišķi.
Gatavojoties izvērtēšanai, visas studiju programmas tika sadalītas deviņās jomās - izglītība, humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes, dabas zinātnes, inženierzinātnes, lauksaimniecība, veselības aprūpe, pakalpojumi, kā arī telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas. Jomas smalkāk tiek iedalītas virzienos, kas kopumā ir 28. Zem ekspertu lupas pirmā tiks likta izglītība. Augstskolas viņi apmeklēs no 26. septembra līdz 2. oktobrim. Šī joma būs vienīgā, kurā eksperti klātienē vērtēs pilnīgi visus studiju virzienus. Vērtējot pārējās jomas, uz augstskolām brauks tikai gadījumos, ja iepriekš saņemtajos dokumentos parādīsies negatīvi vērtējumi, kuru iemeslus eksperti meklēs uz vietas. Izglītības iestādēs eksperti tiksies ar akadēmisko personālu, vadību un studentiem, kā arī iepazīsies ar augstskolas resursiem. «Ekspertam augstskolā ir jānoskaidro tas, ko viņš nevar iegūt no dokumentālajiem materiāliem,» saka J. Vētra.
Eksperti jau vērtē
«Būtībā mēs varētu teikt, ka studiju virzienu vērtēšanas process jau ir sācies, jo virkne sagatavoto dokumentu jau ir aizsūtīti ekspertiem,» stāsta AIP priekšsēdētājs. Šajos dokumentos ietilpst studiju programmu, studējošo, akadēmiskā personāla pārstāvju skaits, dažādi rādītāji par augstskolas resursiem. Katra no studiju programmām tiks vērtēta šādās grupās - kvalitāte, savstarpēja pārklāšanās, resursu pietiekamība un tās ilgtspēja. Tāpat eksperti noskaidros spēju starptautiski konkurēt. Ekspertu iegūtos rezultātus apkopos AIP, kas ir šī projekta īstenotājs. Plānots, ka Latvijā vērtēšanas rezultātā tiks izveidotas divas studiju programmu grupas - ilgtspējīgās un tās, kurām nepieciešami uzlabojumi. Programmu vērtēšanas rezultāti tiks iesniegti IZM un Akreditācijas komisijai, kura lems par programmu tālāko pastāvēšanu.
«Jautājums, vai programmu skaits būs 960, 600 vai 1200, principā nav nozīmīgs. Mums svarīgi ir tas, lai no valsts atzīšanas viedokļa neparādītos nepamatoti, resursiem neatbilstoši jauni studiju virzieni,» saka J. Vētra, taujāts, vai programmu skaits pēc izvērtēšanas varētu samazināties. Būtiskākais esot tas, lai programmu skaits atbilstu resursiem. Patlaban Latvijā ir 960 studiju programmu. Gan G. Rēvalde, gan J. Vētra IZM ministra iepriekš paustajai aplēsei īsti nevēlas piekrist. G. Rēvalde norāda, ka reālie skaitļi būs zināmi procesa beigās - 2013. gadā.
Izvērtēšanā iegūtie rezultāti tiks ņemti vērā augstākās izglītības finansēšanas modeļa «nauda seko kvalitātei» ieviešanai. Tas paredz, ka aptuveni 10-15% no augstāko izglītības iestāžu finansējuma tiks piešķirti, ņemot vērā kvalitatīvos radītājus. G. Rēvalde stāsta, ka ar pašreizējo finansējumu to īstenot neesot iespējams. «Tas viss ir atkarīgs no valsts budžeta iespējām. Ja mums valsts budžets 2009. gadā tika samazināts uz pusi, mēs esam pēdējā vietā Eiropā, mums studiju vieta ir nodrošināta tikai 85% no nepieciešamā jau tagad, tad runāt, ka kaut ko var izdarīt esošā finansējuma ietvaros, ir tīrā demagoģija,» viņa uzskata.