Visas slimnīcas gan uzsver - palīdzība nevienam pacientam netiks atteikta. Salīdzinot šā gada valsts finansējumu ārstēšanai ar pērno gadu, stacionārajai aprūpei tas sarucis par 32,6%. Veselības ministrijas (VM) amatpesonas pieļauj, ka ar pašreizējiem līdzekļiem stacionāriem līdz gada beigām neiztikt un ļaunākajā gadījumā aptuveni 30% pacientu ārstēšanai naudas var nepietikt.
Pērn veselības aprūpes budžets piedzīvoja vairākus griezumus, un, kad gada pēdējos mēnešos nauda nepietika neatliekamās palīdzības sniegšanai un pie durvīm uzstājīgi klauvēja firmas, kurām slimnīcas palika parādā par zālēm un medicīnas precēm, valdība tām piešķīra papildu 25 miljonus latu.
«Izejot no tādiem rādītājiem kā finansējums, pacientu skaits, pagājušā gada pieredze, nu tad ātrākais, kad varētu nauda beigties - bet es tagad ļoti filozofēju -, reāli stacionāros varētu būt septembris, oktobris,» saka Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks. Bērnu slimnīcai finansējums ir līdzīgs kā pērn. Gandrīz 30% samazinājums skāris klīniskās universitātes slimnīcas - Stradiņus un Austrumu slimnīcu -, kā arī reģionālās slimnīcas. Lokālajām daudzprofilu slimnīcām samazinājums ir nedaudz zem 40%.
Stradiņa slimnīcas finanšu direktors Modris Dzenītis norāda: «Ar atvēlēto finansējumu slimnīca varēs nodrošināt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču ne visu gadu. Pēc slimnīcas prognozēm, ar konkrēto summu pietiks līdz oktobrim.» Pēc viņa domām, optimāli būtu, ja finansējums tiktu palielināts par 40%. Taču slimnīca sola neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošināt. To pašu uzsver arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS). «Kopš Rīgas 1.slimnīcā netiek sniegta neatliekamā palīdzība, stacionāro pacientu skaits mums ir tikai pieaudzis - neatliekamajā palīdzībā par 300 pacientiem mēnesī. Apdegumu centrā ir 64 pacienti uz 50 gultas vietām, tāpēc cietušos izvietojam arī citās nodaļās,» stāsta RAKUS pārstāve Inguna Potetinova.
«Ministrija mums janvārī bija ieplānojusi 230 neatliekamo pacientu, bet reāli bija 591 pacients,» saka Cēsu rajona slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts un piebilst - reāli nauda varētu pietikt septiņiem mēnešiem. Arī Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš saka - visu gadu ar pašreizējo naudu neatliekamo palīdzību neizdošoties nodrošināt. Pārsteigums par finansējuma mazinājumu bijis, bet pēc pērnā gada slimnīca jau sākot pierast pie grūtībām un meklējot risinājumus, kā «no bedres, kurā esam, izrāpties».