Pagājušajā nedēļā ar Esteri nejauši satikāmies uz ielas Vecrīgā. Vaicāju, kā atvaļinājums? Izrādās, krīze valstī ģimenes plānus apgriezusi kājām gaisā. Pavasarī no darba atlaists Edgars, bet pirms mēneša - arī Estere. Vīrs zaudējumu pārdzīvojis sāpīgāk. «Paldies dievam, mums nav nekādu kredītsaistību. Taču dižie atpūtas plāni bija jāmaina pašos pamatos. Ja ne krīze, nez vai mēs atcerētos, ka Edgara tētis ir kokgrebējs, arī Edgars jaunībā labi prata grebt karotes, lāpstiņas. Viņš aizbrauca pie vecākiem netālu no Jūrkalnes un mēnesi strādāja ar tēvu sāns pie sāna. Edgara ugunskristības notika jūnija sākumā Brīvdabas muzeja gadatirgū. Cilvēkiem patika vīra darinājumi, un abas dienas, kaut lietainas un aukstas, ģimenes kasē ienesa labu papildinājumu.
Pats par sevi atkrita brauciens uz Itāliju. Jānis netika uz nometni. Sākumā zēnam tas bija sāpīgi, taču ar astoņiem latiem dienā ģimene nepavilktu. Anete pati atteicās no brauciena uz Norvēģiju, kad visi nolēma vasaru pavadīt pie Edgara vecākiem Jūrkalnē. Bērni tur pavadījuši ne vienu vien vasaru, viņiem daudz draugu, arī jūra netālu. Tā no jūnija sākuma ģimene dzīvo Jūrkalnē. Pagājušajā nedēļā, kaut laiks nebijis īpaši silts, nolēmuši četratā padzīvot pie jūras - dienā noejot 6-10 km, bet vakarā uzceļot telti, pasēdēt pie ugunskura. Estere saka: «Savus bērnus ieraudzīju citām acīm. Mēs tik daudz kopā izrunājām, dziedājām un smējāmies, Edgars ar Jāni naktī gāja peldēties pa pliko. Es atcerējos, ka jaunībā liku kārtis, un iemācīju to arī Anetei. Pirmie kopā būšanas svētki mūsu ģimenes vēsturē!
Taču vislielākais prieks man bija, kad reiz, no rīta pamodusies, ieraudzīju savus vīriešus - vīru un dēlu - sēžam blakus uz soliņa pagalmā. Tobrīd man šķita, ka mani bērni stāv uz stipra pamata.