Diemžēl vismaz pagaidām nevar izslēgt, ka scenārijs var atkārtoties - Apvienība pret nacismu (APN) 16. martā no plkst. 10 līdz 13 pieteikusi sapulci, gājienu un piketu blakus Brīvības piemineklim Bastejkalna pusē no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības piemineklim. Apvienība norādījusi, ka plāno izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas. Rīgas dome pieteikumu vēl nav izskatījusi, bet brīdinājusi rīkotājus, ka nedrīkst traucēt citus paralēli notiekošus pasākumus.
Trīs pret diviem
Kopumā pašlaik pieteikušies pieci publisku pasākumu rīkotāji. Biedrības Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa no plkst. 11 līdz 13 pieteikusi gājienu pēc piemiņas dievkalpojuma Doma baznīcā uz Brīvības pieminekli, kurā piedalīsies aptuveni 100 cilvēku. Baldonē reģistrētā biedrība Paspēlēsimies jau no plkst. 6 līdz 13 Brīvības pieminekļa apkaimē, ieskaitot zaļo zonu Bastejkalnā un Operas skvēra pusē, plāno sarīkot informatīvu sanāksmi par 1944. gada 16. martā notikušajām latviešu leģionāru kaujām. Vēl pieteikumu iesniedzis Jānis Devjatņikovs, kurš no plkst. 10 līdz 14 teritorijā starp Laimas pulksteni un pilsētas kanāla tiltu vēlas rīkot piketu ar apmēram 50 dalībniekiem. Pretēji noskaņotās APN aktivitātes arī plānotas netālu no Brīvības pieminekļa, bet piektais pasākums ir pikets, kuru rīkot grib Valērijs Oščenkovs un kurš arī pieteikts «pret Waffen SS veterānu glorifikāciju». Tas varētu notikt Doma laukumā 8, tātad pie Latvijas Radio ēkas, un arī tajā plānots 100 dalībnieku.
Procedūra neparedz atļauju izsniegšanu pasākumam - ja pašvaldībai nav iebildumu, tas notiek, skaidro Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis. Pēc viņa teiktā, policijai gan ir tiesības pasākumu ierobežot, ja tas traucē citu norisei. Savukārt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma Dienai norādīja, ka pērn grozītajā likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem ir norma, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus pasākuma norises vietā, laikā un veidā, netraucējot īstenot tā mērķi, ja ar organizatoru nav iespējams vienoties par nepieciešamajām izmaiņām tā norisē. Tāpat pašvaldība var aizliegt pasākuma norisi, ja konstatē, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, sabiedrības vai demokrātisko valsts drošību. Jāatgādina, ka 2011. un 2012. gadā pašvaldība visus 16. marta pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, bet tiesa šos aizliegumus atcēla.
Sapulcē drīkstēs izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas tikai tad, ja tās ir pieteiktas līdz ar pasākumu un to lietošana nav ierobežota vai aizliegta, atgādina D. Holma. «Lai nepieļautu fiziskas sadursmes, tiek izvērtēti drošības riski, veiktas pārrunas ar pasākumu organizētājiem un Rīgas domi. Balstoties uz šo informāciju, tiks arī izstrādāts rīcības plāns,» viņa norāda. Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā LTV jau aicinājis 16. martā netraucēt leģionāru piemiņas pasākumus un neveidot politisko karjeru uz šo veco vīru rēķina.
Vajadzēja uzstāt
Biedrības Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļas vadītājs Gunārs Grīnbergs uzskata, ka NA pagājušajā gadā bija stingrāk jāuzstāj uz iekšlietu ministra demisiju, lai novērstu pērnā gada situācijas atkārtošanos. Viņa rīcībā ir informācija, ka Apvienība pret nacismu šogad plānojusi noīrēt telpas kādā no ēkām, gar kurām ies leģionāru gājiens, lai skaņas varētu atskaņot pa atvērtiem logiem. Ar APN vadītāju Jāni Kuzinu Dienai neizdevās sazināties.
Tradicionāli jūtīgs ir jautājums par politiķu piedalīšanos 16. marta pasākumos. Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) pārstāvis Andis Blinds pieļāva, ka par valdības kopējo nostāju varētu runāt apmēram pēc nedēļas. Taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) īsziņā Dienai jau apliecināja, ka NA un viņš pats vienmēr piedalījies šajos pasākumos, no tā izriet, ka šogad nav plānots neko mainīt.