Tokijas Universitātes pētnieku izgatavoto dubļu sastāvā nomācošā pārsvarā ir ūdens. Tas aizņem 98% no visa maisījuma. Pārējās vielas ir mazliet māla, biezinošais elements nātrija poliakrilāts un organiska molekulāra līme, kas visu materiālu satur kopā. Saberot visas vielas kopā, triju minūšu laikā izveidojas hidrogēls, kas ir pietiekami stiprs, lai kā tilts bez ielocīšanās noturētos starp trīsarpus centimetru tālumā novietotiem priekšmetiem.
Pašreizējā izmēģinājumu stadijā materiāls nav pietiekami ciets, lai to varētu izmantot, piemēram, datoru korpusa izgatavošanā. Taču zinātnieki ir pārliecināti, ka šo trūkumu varēs novērst, piejaucot vairāk cietējošās vielas. Cietēšanu veicinošais aģents sadala mālu sīkās plāksnītēs, izstiepjot materiālu plašāku un ļaujot līmei labāk saķert sastāvdaļas, lai noturētu tās kopā. Tas arī ir pārsteidzošā stipruma pamatā. Pārsteidzoša tāpēc, ka tik nomācoša ūdens īpatsvara gadījumā iegūt cietu vielu siltā temperatūrā nav viegli.
«Materiāla stiprums ir atkarīgs no māla nanoplāksnīšu un līmes molekulu spēka summas,» pētījuma autors Takuzo Aida žurnālā New Scientist īsumā izskaidroja, kā padarīt «gudros dubļus» piemērotus ikviena ražotāja vajadzībām. Supramolekulārie spēki notur starp māla plāksnītēm arī ūdens molekulas. Citos hidrogēla materiālos tiek izmantotas molekulu ķīmiskās saites, taču pēc to salaušanas materiāls neatgriezeniski zaudē stiprumu.
Izgudrojuma vilinošākā puse ir vienkāršā un lētā izgatavošana un dabai nekaitīgais ražošanas process, un naftas ietaupīšana. Aptuveni pieci procenti no ASV patērētās naftas tiek izlietoti plastmasas ražošanā. Diemžēl nevar teikt, ka pats materiāls būs videi un cilvēkiem absolūti draudzīgs. Tajā ir sintētiska viela nātrija poliakrilāts, ko noteikti nevajadzētu likt mutē vai pie acīm. Maisījumā tā ietekme gan nebūšot jūtama un, lietojot šādus materiālus, saindēties nevarēšot.
«Gudrie dubļi» ir interesanti arī ar to, ka to radīšana esot ārkārtīgi vienkārša. Tik vienkārša, ka tos var izgatavot teju mājas apstākļos. «Viens no galvenajiem izrāvieniem ir vispārējā procedūras vienkāršība savienojumā ar ārkārtējām galaprodukta fiziskajām spējām,» Kalifornijas Universitātes Santabarbarā fiziķis Kreigs Hokers slavē japāņu darbu un piebilst, ka tā izgatavošanā nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas ķīmijā, «stiprums, spēja sadziedēt pašam sevi un robustums ir tikai dažas no fiziskajām īpašībām, kādas būs sastopamas jaunās klases materiālos.
Īpaši intriģējoša īpašība ir materiāla spēja pašam sevi salabot, kas panākta ar supramolekulāro spēku palīdzību. Tas nozīmē, ka no «gudrajiem dubļiem» izgatavotas vielas spēs «salāpīt» sīkas plaisas un švīkas. Par dižākām spējām, tādām kā lielu bojājumu vai avārijas seku likvidēšana, vēl esot pāragri runāt. Taču nevarot izslēgt arī šādu versiju, ja vien zinātniekiem izdosies atrast veidu, kā likt materiālam savienoties bojājuma vietās bez ārējas iedarbības. Ja to izdosies paveikt, pēdējais šķērslis būs pārliecināt pircējus, ka dubļi ir labs materiāls ikdienas lietošanai.u