Lai gan Polijas valsts vadībā cirstas dziļas brūces, tiek darīts viss nepieciešamais, lai aizvietotu katastrofā bojāgājušās amatpersonas. Saskaņā ar konstitūciju jūnijā notiks ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās tiks ievēlēts bojāgājušā prezidenta Leha Kačiņska pēctecis. Līdz tam prezidenta pienākumus pildīs Seima priekšsēdētājs Broņislavs Komorovskis.
Vai brālis kandidēs?
Vienīgais kandidāts, kurš varētu radīt nopietnu konkurenci B. Komorovskim, ir bojāgājušā prezidenta dvīņubrālis Jaroslavs Kačiņskis. Pirms brāļa bērēm viņš atturējies publiski izteikties par saviem nākotnes nodomiem. Līdzgaitnieki vēsta, ka J. Kačiņskis ir satriekts par brāļa nāvi, tādēļ varētu vispār aiziet no politikas. Ja viņš tomēr piekristu piedalīties prezidenta vēlēšanās, J. Kačiņska izredzes palielinātu līdzjūtības balsojums. Taču vienlaikus viņam būtu jāuzmanās, lai nerodas priekšstats, ka viņš izmanto traģēdiju politiskiem mērķiem. «Pārvērst to politiskā labumā būtu riskanta spēle, kas varētu sadusmot cilvēkus,» raidsabiedrībai BBC stāsta Polijas politikas komentētājs Jaceks Zakovskis.
Pretrunīgu reakciju izraisīja nodoms apbedīt L. Kačiņski slavenā Krakovas katedrālē, kur atdusas Polijas karaļi. Daudziem poļiem šķiet, ka dzīves laikā pretrunīgi vērtētais L. Kačiņskis nav pelnījis tik lielu godu. «Lai gan viņš mīlēja Poliju vairāk nekā daudzi citi politiķi, viņš nebija tautas varonis,» aģentūrai Bloomberg stāsta studente Anna Kovaļska.
Polijas veiksmes stāsts
Prezidenta bēres ir plānotas svētdien, lai gan izskanējušas runas, ka tās varētu pārcelt Eiropas aviosatiksmes traucējumu dēļ. Uz bērēm bija plānojuši ierasties daudzu valstu līderi. L. Kačiņska tuvinieki uzsver, ka bērēm jānotiek plānotajā laikā.
Varšavas universitātes politologs Vojcehs Jabloņskis paudis viedokli, ka prezidenta bēres iezīmēs vēlēšanu kampaņas sākumu, jo tās varētu izmantot J. Kačiņska tēla spodrināšanai. Tomēr lielākā daļa analītiķu prognozē, ka vēlēšanās uzvarēs B. Komorovskis, kurš pārstāv liberālo partiju Pilsoniskā platforma. Šīs partijas pārstāvis ir arī Polijas premjers Donalds Tusks, tādēļ pēc vēlēšanām valdībai varētu būt labākas iespējas īstenot savu programmu.
Jaunais prezidents un Centrālās bankas vadītājs varētu atbalstīt ātrāku eiro ieviešanu Polijā, lai gan izskanējis viedoklis, ka tieši nacionālās valūtas saglabāšana palīdzēja Polijai salīdzinoši viegli pārciest globālo ekonomikas krīzi. Polija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas pagājušogad spēja izvairīties no ekonomikas lejupslīdes (Polijas iekšzemes kopprodukts pērn pieauga par 1,7%, šogad tiek prognozēts pieaugums par 3%). Polija pat piedāvāja aizdot 100 miljonus eiro Latvijai.