Pašlaik vērojama pretēja tendence, jo dziļu ekonomisko krīzi piemeklējušo Rietumeiropas valstu iedzīvotāji lūkojas pēc darba iespējām bijušajās kolonijās, kur norit strauja izaugsme un ir pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka.
Spilgtākais piemērs ir Portugāle, kas, lai izvairītos no bankrota, aprīlī lūdza starptautisko palīdzību. Ilgstoši ekonomiski stagnējošajā valstī bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, tādēļ labi izglītoti jaunieši masveidā aizceļo uz valstīm, kuras savulaik pakļāva Portugāle. Var paredzēt, ka drīzumā līdzīgi rīkosies arī tūkstošiem bez darba esošo spāņu, kuri varētu emigrēt uz krīzes ne tik smagi skartajām Latīņamerikas valstīm.
Otrais emigrācijas vilnis
Portugāles valdības nesen nodibinātais emigrācijas novērošanas birojs informē, ka valsts piedzīvo lielāko emigrācijas vilni kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Vairākums no aizbraucējiem ir jauni, izglītoti cilvēki. Dati rāda, ka valsti atstāj katrs desmitais universitāti beigušais.
Viens no šādiem cilvēkiem ir BBC citētā 29 gadus vecā skolotāja Natālija Santuša, kura jau sešus gadus nespēj atrast pilnas slodzes darbu. Šajā laikā viņa ir vērsusies 362 skolās, bet nevienā darbavietā nav nostrādājusi ilgāk par deviņiem mēnešiem. Visur viņai ir piedāvāts īstermiņa darba līgums ar minimālo algu, kas Portugālē ir 500 eiro (359 lati).
Emigrācijas biroja pārstāve Filipa Pinjo BBC stāsta, ka Portugāle tradicionāli ir eksportējusi daļu darbaspēka. Pirms gadiem piecdesmit tie pārsvarā bija mazkvalificēti strādnieki un zemnieki, kas devās uz bagātākajām Eiropas valstīm. Pašlaik emigrācijas straumē aizplūst pārsvarā augsti kvalificēti un labi izglītoti cilvēki, kuru galamērķis ir Portugāles bijušās kolonijas Latīņamerikā un Āfrikā.
Statistika liecina, ka starp 2009. un 2010. gadu uz Brazīliju aizbraukušo portugāļu skaits pieaudzis par 60 tūkstošiem. Savukārt uz Portugāles savulaik pārvaldīto Āfrikas valsti Angolu pērn emigrējuši gandrīz 24 tūkstoši Portugāles iedzīvotāju. Salīdzinājumam - 2006. gadā Angolas vīzu pieprasīja tikai 156 portugāļi.
Brazīlijā kā mājās
Uz Angolu, kur darbojas aptuveni 3000 uzņēmumu no Portugāles, dodoties pārsvarā mazkvalificēti strādnieki, piemēram, kravas automašīnu šoferi, celtnieki un elektriķi. Rietumāfrikas valsts, kura iegūst naftu un dārgakmeņus, ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, tādēļ tai ir nepieciešamas kvalificētas darbarokas. Inženieris, kas Portugālē mēnesī nopelna 900 eiro (630 latu), Angolā varot nopelnīt četrreiz vairāk.
Daļa portugāļu par savu galamērķi izvēlējušies Ķīnai piederošo Makao, kas 1999. gadā kļuva brīva no Portugāles. Nelielā teritorija portugāļu investoriem esot pievilcīga kā vārti uz Ķīnas milzīgo tirgu.
Vairākums portugāļu imigrantu darba meklējumos devušies uz Brazīliju, kur ir sācies celtniecības bums, kas saistīts ar tur 2014. gadā gaidāmo pasaules čempionātu futbolā un 2016. gadā paredzētajām olimpiskajām spēlēm. Uz pasaules astoto lielāko ekonomiku aizplūdīšot arī daudzi augstskolu pasniedzēji, jo Brazīlijā esot pieprasījums pēc mācībspēka ar doktora grādu.
Galvenais iemesls izvēlei par labu Brazīlijai esot tas, ka portugāļi tur jūtoties kā mājās. «Tas ir kā pamest Portugāli, bet neaizbraukt uz ārzemēm,» aģentūrai IPS stāsta Mafalda Assenšau, kas arī plāno doties pāri okeānam. Portugāļi prot imitēt brazīliešu akcentu, ko viņi iemācījušies, vairāk nekā 30 gadu skatoties Brazīlijas ziepju operas.