Ilze mūsu sarunā ar Valentīnu ir tulks un palīgs, jo Valentīna kopš bērnības ir dzirdes invalīde. Atšķirībā no citiem nedzirdīgajiem, kuri lasa no runātāja lūpām un atbild ar žestiem, Valentīna runā arī pati. Visi radi un draugi viņu saprot, grūtāk saprasties ar svešiem, piemēram, veikalā, bet Ilzes brālis draugiem, kuri vaicājuši, no kādas valsts Valentīna ir, atjokojis, ka viņa ir francūziete. Valentīna pati par to gardi smejas. Viņa ir temperamentīga un dzīvespriecīga, mīl jautrību un aktīvi darbojas nedzirdīgo biedrībā savā dzimtajā Ventspilī. Piedalās pasākumos, tusiņos, nedzirdīgo dienās dažādās Latvijas pilsētās; nesen biedrība sākusi jaunu projektu - datorprasmju kursus -, bet izbraukāt no Talsiem uz Ventspili tik bieži Valentīnai ir par grūtu. Viņai apieties ar jauno, akcijā iegūto portatīvo datoru māca gan Ilze, kura dzīvo turpat blakus un patlaban mājās auklē bērniņu, gan krustdēls Matīss un Ilzes brālis Agris. «Viņa ļoti ātri mācās. Es pilnīgi brīnos,» Ilze priecājas. «Nav jādomā - nedzird, tātad nesaprot. Nē! Saprot, tikai jāparāda priekšā,» piebilst Valentīna. Viņu sāpina Latvijas uzņēmumu aizspriedumi pret nedzirdīgo nodarbināšanu. Ārzemēs tā neesot, tāpēc daudzi nedzirdīgie jaunieši tagad dodas uz citām valstīm, kur gan atrod darbu, gan dibina ģimeni. Ilze, kas strādājusi Nodarbinātības valsts aģentūrā, zina stāstīt, ka tad, ja darba devējs vienreiz paņēmis darbā nedzirdīgu darbinieku, otrreiz viņš vairs nebūs īpaši jā- pierunā. «Nedzirdīgie ir labākie strādnieki - viņiem nevajag ne pīppauzes, ne paklačoties,» Ilze raksturo.
Pati Valentīna 22 gadus nostrādājusi Ventspilī - šuvusi krūšturus. Tagad dzīvo no pensijas un palīdz ģimenes biznesā - Ilzes mamma, Valentīnas māsa, auž un darina lina kreklus, Valentīna gludina auduma kilometrus un apšuj sedziņas. Dators viņai ir kļuvis par ausīm uz ārpasauli, iespēju uzzināt daudz vairāk nekā līdz šim. Galvenokārt viņu interesē ziņas un jaunākie notikumi. «Es atnāku ciemos, neko nezinu, kas valstī notiek, viņa man visu izstāsta - tu zini, Džeksonam galvu nogriezuši!» smejas Ilze. Televīzija nedzirdīgajiem neko daudz nepiedāvā, un arī titri neļauj izprast stāstīto pilnībā. Par vienīgo raidījumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Kopā Valentīna tikai rauc degunu un met ar roku - tas skatāms reti, turklāt grūti bijis uzķert, kurās svētdienās ir raidījumi tieši par nedzirdīgajiem, tāpēc Valentīna šo pārraidi vairs negaida. Uzturēt kontaktus ar citiem nedzirdīgajiem un uzzināt par katra gaitām palīdz portāls Draugiem.lv. Valentīnai ļoti patīk ceļot, viņa pabijusi Šveicē, Austrijā, Zviedrijā, Ungārijā. Patīk arī apskatīties bildes, ko no ceļojumiem pārveduši draugi, un padalīties iespaidos - mobilā telefona īsziņās jau neko daudz nepastāstīsi. Par nesenajā dzimšanas dienā sadāvināto naudiņu Valentīna plāno pirkt vebkameru, lai var apgūt un saziņai izmantot arī skaipu. Datora un interneta iespējas vedina iemācīties vēl daudz ko - spēlēt spēles, ielādēt fotoattēlus, arī atrast praksē izmantojamus adījumu rakstu paraugus.