Nesāp bez iemesla
Neiroķirurgs Igors Aksiks stāsta, ka muguras sāpes bieži pārsteidz pēkšņi, piemēram, pēc nepareizas smaguma celšanas, bet parasti tās neparādās bez iemesla. Cēlonis nereti meklējams dzīvesveidā, ko ikviens cilvēks pats var veidot veselīgu, ja vien rūpējas par savu pašsajūtu un grib izvairīties no slimībām un sāpēm.
«Muguras sāpju lielākais riska faktors slēpjas mazkustīgumā, to izraisa sēdošs darbs, vienveidīgas kustības ikdienā. Atceros, pie manis bijis ne viens vien pacients ar sūdzībām par muguras sāpēm, kam norādīju, ka vajag fiziski kustēties, bet viņš atbildēja: «Bet es taču eju pastaigāties, mājās kaut ko padaru, reizēm malku ienesu, vai tad ar to ir par maz?» Jā, ir par maz, jo vajag vingrināt un attīstīt visas muskuļu grupas. Bieži vien mums, ārstiem, jāskaidro pacientiem, ka, lai izvairītos no muguras sāpēm, jāattīsta ne tikai muguras, bet arī vēdera muskulatūra,» izklāsta mediķis un uzsver: «Cilvēku mazkustīgums jāatzīst par nopietnu šolaiku problēmu.»
Tipiskais mūsdienu pacients, kurš nonāk ārsta kabinetā ar sūdzībām par muguras sāpēm, visbiežāk strādā sēdošu darbu, viņa darba dienas astoņas stundas paiet pie datora, bet pēc darba viņš iekāpj savā automašīnā un tad atkal sēž, nevis iet kājām, pa trepēm nekāpj, bet brauc ar liftu, un mājās atpūšas, zvilnot mīkstā klubkrēslā pie televizora vai atkal sēž pie datora un sērfo internetā. Labi, ja cilvēks vismaz iziet regulārās pastaigās, sunīti izved laukā - problēmu raksturo I. Aksiks.
Pastāv arī otra riska grupa - pirmās pretmets, jo muguras sāpes mēdz piemeklēt arī cilvēkus, kuriem ir ļoti liela fiziskā slodze, to vidū profesionālus sportistus, kuri nodarbojas, piemēram, ar svarcelšanu vai airēšanu.
Tāpēc ikvienam ieteicams savā dienas režīmā iekļaut sportiskās aktivitātes, bet arī nepārspīlēt ar pārslodzi. Ārsts iesaka sēdoša darba veicējiem darba dienas gaitā paredzēt pauzes, kurās izkustēties, piemēram, pusdienlaikā doties nelielā pastaigā. Tāpat ieteicams sporta nodarbības plānot nevis vienreiz mēnesī ar lielu slodzi, bet regulāri, vairākas reizes nedēļā ar samērīgu slodzi. Mediķis atgādina, ka pieejamas plašas iespējas vērsties dienas stacionāros vai pie fizioterapeita, lai konsultētos par individuāli vēlamo vingrinājumu programmu, turklāt daudz noderīgas informācijas atrodams arī internetā. «Cilvēks mēdz būt slinks savā labā papūlēties, bet vajag sevi mīlēt un ne tikai sēdēt klubkrēslā, bet doties sportot,» savus secinājumus izklāsta nopietnais neiroķirurgs.
Bīstamais liekais svars
Igors Aksiks norāda, ka ļoti nopietns riska faktors, kas draud ar muguras sāpēm, ir liekais svars. To visbiežāk izraisa jau pieminētais mazkustīgums un nepareizs uzturs ar pārāk lielu kaloriju daudzumu. Ēšanas režīma zelta likums ir tāds, ka nevajadzētu bagātīgas maltītes plānot vakarā. «Ja kādam ir tendence ēst vēlu vakaros, tad jāatceras, ka pēc 19 ieturēt maltīti nav ieteicams, jo viss, kas apēsts pēc šī laika, par labu noteikti nenāk. Var ātri iedzīvoties liekajā svarā. Bet liekais svars nozīmē, ka cilvēks ikdienā nepārtraukti stiepj līdzi smagumu - 10, 20, pat 34 un 40 kg, un tas izmaina mugurkaula normālo, fizioloģisko izliekumu. Rezultātā var rasties saišu pārspriegojums,» teic ārsts. Tāpēc izvairīšanās no liekā svara ieteicama gan kā muguras sāpju profilakses pasākums, gan arī jāievēro cilvēkiem, kurus jau piemeklējusi šī veselības problēma.
Nekādu pašārstēšanos
Ja sāp mugura, noteikti jāvēršas pie ārsta, aicina ņemt vērā pieredzes bagātais neiroķirurgs un piebilst, ka nevajadzētu darīt tā, ka ierīvē muguru ar ziedi, iedzer pretsāpju zāles un domā, ka problēma pazudīs. «Kad pirms 35 gadiem sāku praktizēt medicīnā, tad nebija datortomogrāfijas, nebija magnētiskās rezonanses, bet bija tikai, kā viens mans kolēģis saka, zīlēšana ar ēnām, jo rengtena aparāti arī bija švaki. Tagad pieejamas plašas iespējas noteikt muguras sāpju cēloņus. Bet nepietiek aiziet uz magnētisko rezonansi un datortomogrāfiju, jo izmeklējumi vien neārstē, par rezultātiem noteikti jākonsultējas ar ārstu. Tāpēc gribu noteikti uzsvērt, ikvienam, kam sāp mugura, kopā ar mediķiem jāatrod sāpju cēlonis. Jo muguras sāpes var liecināt arī par onkoloģisku saslimšanu. Ja to neatklāj un veic dažādas siltuma procedūras, audzējs var attīstīties līdz tādai stadijai, kad medicīna būs bezspēcīga,» brīdina ārsts.
Visbiežāk gan muguras sāpes saistītas ar starpskriemeļu disku problēmām. To ārstēšanu nosaka individuāli, ņemot vērā slimības smagumu. Atveseļojoties cilvēkam jāizvēlas veselīgs dzīvesveids, kas neļautu slimībai progresēt.