Finanšu ministrija beidzot ir izstrādājusi ierosinājumus, kuru īstenošana tērēšanas māniju ja ne gluži izskaudīs, tad, cerams, vismaz ļaus mazināt tās izpausmes. Vakar ministrijām saskaņošanai nodots ziņojums par normatīvo aktu grozījumiem, kas nepieciešami, lai valsts pārvaldē strādājošos sauktu pie atbildības par nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu. Secinājumi par neatbilstošu izmaksu veidošanās iemesliem kārtējo reizi diagnosticē hroniskās kaites - ieražu izmaksāt prēmijas un citādi noformētus materiālos labumus pat gadījumos, kad normatīvie akti to liedz, iekulšanos interešu konfliktos, «inovatīvu» pieeju iepirkumu organizēšanai, lai izvairītos no iepirkuma konkursu rīkošanas, trūkumus nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Konstatētas dažādas nebūšanas ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības ietvaros pieejamo līdzekļu apguvi.
Finanšu ministrijas ierosinātie uzlabojumi, kā saukt pie disciplināratbildības par nelietderīgiem tēriņiem atbildīgos ierēdņus, tomēr nav uzskatāmi par īpaši radikāliem. Tie paredz normatīvajos aktos noteikt, ka gadījumā, ja finanšu pārkāpumu dēļ radušies vismaz 900 latu lieli zaudējumi, ir obligāti jāveic dienesta pārbaude. Tāpat plānots pagarināt dienesta pārbaužu garuma termiņus un noilguma termiņus, kā arī noteikt ierēdņiem naudas sodus par maldinošas informācijas sniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam. Šie ierosinājumi ir pussolis pareizajā virzienā. Ar to iedzīvināšanu nebūs gana. Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis savulaik vairākkārt ir norādījis, ka ar Valsts kontroles atzinumiem par budžeta līdzekļu nelietderīgu un neefektīvu tērēšanu lielākoties ir par maz, lai vainīgos sauktu pie kriminālatbildības. Iemesls pavisam vienkāršs - likums to neparedz. Tomēr gadījumos, kad neracionālu tēriņu dēļ nodokļu maksātājiem nodarīti miljonos mērāmi zaudējumi, pret vainīgajiem būtu jāvēršas ļoti bargi.
Turklāt vienlaikus ar bargākiem sodiem par neracionālu budžeta naudas tērēšanu būtu lietderīgi padomāt arī par iespējām kaut kā sodīt ierēdņus, kas atbildīgi par nepareizu budžeta pieprasījumu sagatavošanu. Par šādu nepieciešamību liecina aplēses, ka 2010. gada budžeta likumā neparedzētu tēriņu dēļ valsts budžeta izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem šogad par vairāk nekā 466 miljoniem latu pārsniegs sākotnēji plānoto.