No šāda skatpunkta raugoties, Vācijas un Francijas iniciētās izmaiņas Lisabonas līgumā varētu uzskatīt par ļoti pamatotām. Proti, notikumi Grieķijā un to izraisītās bažas par Eiropas vienotās valūtas eiro dzīvotspēju liek domāt, ka pastāvīgi strādājošs fonds ekonomiskās grūtībās nonākušo ES dalībvalstu atbalstīšanai krīzes situācijās varētu būt ļoti noderīgs instruments. Pats fakts, ka šāds instruments ir, iespējams, varētu mazināt spekulācijas ap eiro likteni.
Dižķibele arī pierādījusi, ka ES dalībvalstu īstenotā fiskālā politika ir stingrāk jāuzrauga. Kaut vai tādēļ, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt preventīvus pasākumus, nesagaidot brīdi, kamēr atsevišķu valstu finansiālās problēmas kļūst par draudu visas eirozonas stabilitātei.
Tomēr jautājums ir: vai Vācijas un Francijas piedāvātās sankcijas ir adekvātas? Proti, vai būtu pamatoti «melnās avis», tas ir, fiskālās disciplīnas neievērotājus, sodīt ar balsstiesību atņemšanu ES samitos?
Diemžēl jāatzīmē arī fakts, ka Vācija un Francija, kam ir ļoti nozīmīga loma ES kopējā ekonomikā, pašas ne vienmēr ir priekšzīmīgi ievērojušas Māstrihtas kritērijus. Piemēram, Vācija savulaik pat vairākus gadus pēc kārtas pārkāpa gan budžeta deficīta, gan valsts parāda kritērijus. Saskaņā ar Eurostat datiem 2009. gadā, kad globālā ekonomiskā krīze sasniedza apogeju, tikai četras ES dalībvalstis ir spējušas noturēt savu budžeta deficītu 3% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IK). Vācija gan ir viena no tām, kas spējusi izpildīt deficīta kritēriju, taču arī tās dārziņā var mest akmeni - par Māstrihtas kritērijos noteiktā valsts parāda līmeņa pārsniegšanu. Savukārt Francijai ir problēmas gan ar pārmērīgu budžeta deficītu, gan ar valsts parādu.
Neatkarīgi no tā, vai Francijas un Vācijas stingrajai nostājai pret fiskālās disciplīnas grēkāžiem ir iekšpolitiski vai ārpolitiski motīvi, ir skaidrs - Latvijai netieši ir pasniegta kārtējā mācībstunda. Proti, piedāvājums ieviest šādus prevencijas pasākumus skaidri liecina, ka saprotošas attieksmes pret jau atkal izskanošajiem aicinājumiem 2011. gadā pieļaut lielāku budžeta deficītu nebūs. Eiropas Komisija noteikti nepiekritīs vēlmei palielināt budžeta deficītu virs iepriekš lemtajiem 6% no IK - kaut vai tādēļ, lai šādam piemēram nebūtu sekotāju.