Kamēr top jauna valdība, galvenā sabiedrības uzmanība pievērsta topošajai premjerministrei Laimdotai Straujumai. Līdzšinējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kaut arī aktīvi piedalās partiju sarunās, tomēr it kā nostājies otrajā plānā. Laiks līdz vēlēšanām parādīs, cik pamatotas bija runas par viņa izredzēm ieņemt augstus amatus Eiropas Savienības institūcijās un vai viņš tiešām tik augstu kotējas citu līderu vidū, kā mums vairākkārt stāstīts.
Krīze pārvarēta, eiro ieviests. Līdzšinējā Vienotības retorika novecojusi, bet jaunā, pat ja tāda būtu, vecajiem politiskajiem aktieriem īsti nepiemērota, jo skatītāji tik un tā viņus asociētu ar gadiem ilgi ierastajām lomām. Līdz ar to pašreizējā notikumu attīstība ir būtisks pagrieziena punkts gan bijušajam premjeram, gan Vienotībai kopumā, un interesanti, ka grūdiens nāca nevis no iekšpuses - pašas partijas, kas priekšvēlēšanu gadā būtu loģiski, bet gan ārpuses. Tieši Valsts prezidents, iedrošinot Valdi Dombrovski izlemt par demisiju un uzstādot augstas prasības nākamā premjera un ministru izvēlē, faktiski ir izglābis gan Vienotību, kas pašu Dombrovski no lēnas politiskās «izdzišanas».
Ne velti pēdējā laikā ievērojams cilvēku daudzums nevarēja atbildēt, par ko balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šobrīd, vai pat bija noskaņoti tās ignorēt vispār. Veidojās jaunas, uz varu pretendējošas partijas, kas ar savu piedāvājumu tiecās aizpildīt tukšās politiskās nišas.
Ārēju apstākļu ietekmēta demisija līdzšinējam premjeram deva iespēju no politiskās skatuves nokāpt slavas virsotnē, kad sasniegti būtiskākie viņa definētie mērķi. Palikšana premjera amatā būtu kā bezjēdzīga dreifēšana pa straumi, turklāt - arī nopietns personisks apgrūtinājums gadījumā, ja laikā līdz vēlēšanām nāktu kāds piedāvājums politiskās karjeras turpināšanai: valdības vadītāja amata atstāšana par labu personiski tīkamai siltai vietiņai Eiropas institūcijās varētu atstāt sliktu iespaidu uz Vienotības izredzēm vēlēšanās. Savukārt nu viņš ir brīvs jauniem izaicinājumiem un, jādomā, uzreiz pēc jaunās valdības izveides uzsāks visai intensīvus darba meklējumus. Ņemot vērā, ka neveiksmes gadījumā tiktu nopietni apdraudēts viņa kā starptautiski augstu vērtēta politiska līdera tēls.
Savukārt Vienotībai, piesaistot «jaunas asinis», mainot retoriku, sasaistot ar jaunu līgumu tuvākos konkurentus, nu ir lieliska iespēja tādam kā politiskajam restartam. Ja savulaik, laužoties pie varas, tā sevi pozicionēja kā progresīvu cīnītāju pret sliktajiem, kas jau ieņēmuši politisko skatuvi, tad, nokļūstot to vietā, iepriekšējā pieeja vairs nederēja, jo paši ātri vien kļuva par tādiem, ko kāds kāroja nomainīt. Atcerēsimies zatleriešu uznācienu, kas visvairāk apdraudēja tieši Vienotības pozīcijas. Veiksmīgi manipulējot ar varas resursiem un publisko retoriku, Vienotība iemanījās noturēt līderpozīcijas starp varas partijām gandrīz piecus gadus. Tikai pēdējā laikā vara lēnām sāka slīdēt no to rokām, ņemot vērā līdzšinējo partneru vājumu un Saskaņas centra ambīcijas.
Līdz ar to Valsts prezidenta negaidīti kategoriskā pozīcija valdības nomaiņas gaitā var izrādīties par visnotaļ veiksmīgu glābšanas riņķi tieši Vienotībai un arī Valdim Dombrovskim.