Dārza saimnieki ir Pēteris Gailums, keramiķis, un Maija Gailuma, diplomēta floriste. Kā atzīstas Pēteris, viņu puķes interesējušas jau kopš bērnības. Tāpēc arī tad, kad Maija aizņemta darbos pilsētā, viņš ciemiņiem gan parāda savu cepli, gan aizrautīgi stāsta par dārzu, kas rūpīgi veidots jau 20 gadu.
Lai vienmēr ziedētu
Jau ieejot sētā, ciemiņu sveicina pēc skata pabargs suņakungs, milzīgā armijas katlā zied ģerānijas un balzamīnes. Pie mājas durvīm nokarenās fuksijas saaugušas kā koki. «Ainavu arhitektiem patīk gludi mauriņi un kāds interesants stāds pa vidu, bet mums vajag, lai daudz ziedu.»
Pēteris aiziet uz cepli, ļaujot pašiem staigāt pa dārzu, priecāties gan par dālijām, gan smaržīgajām parka rozēm. Cita citu diženumā apsteidz saulespuķes, dārza stādījumi ir gandrīz līdz ezermalai. Kas to visu var apkopt? «Mēs abi un divas meitas. Zāli šogad varbūt reizes 20 nācās pļaut, jo vairāk pļausi, jo vairāk ataug.»
Uz veciem pamatiem
Kā jau podniekam klājas, pirmais uz vecās kūts pamatiem uzbūvēts ceplis, tad garāža, pirtiņa, bet māja pēdējā kārtā.
«Māja ir, tā teikt, salasīta no atkritumiem. Baļķi, grīdas ir no bijušās kolhoza klēts. No vecas mājas Mežvidu pusē ir sienas, griesti, durvis. Iekšpusi gan pilnībā pārbūvējām. No ārpuses sena ēka, iekšā - kā Eiropā.»
Dārzā ir daudz tādu augu, kurus var izmantot ziedu pušķos, skujeņi, sauszieži. Smalkajiem klematisiem blakus labi iedzīvojušās kāršrozes un zilās kurpītes. Kādreiz bijis daudz liliju, tagad vairāk tiek audzētas izturīgākās dienziedes.
«Galvenais, lai puķe labi justos un būtu veselīga. Katru gadu gribas ko pamēģināt, bet nu jau ir grūti jaunam stādam vietu atrast. Ja kaut ko nopērk, visu dienu jāstaigā un jāskatās, kur stādīt,» saka Pēteris.
Maina pret podiem
Dārza reljefs nav speciāli veidots, dabiskā piekalnītē sastādīti skujeņi, rožukrūmi, vībotnēm un gundegām blakus labi iedzīvojies pat Latgalē retais ginka koks. Podnieka cepli draudzīgi apvijusi aktinīdija, kuras augļi garšojot kā kivi, blakus ogas briedē kizils, kas gan pavasaros nereti apsalstot, jo ziedot ļoti agri, vēl pirms kļavām. Daudzi skuju koki nākot no Salaspils. Dendrologi reiz bijuši lūkoties Pētera keramiku, tagad cieši sadraudzējušies. «Stādi gan pirkti, gan mainīti pret podiem. Šaipus Daugavas visas stādu audzētavas jau ir apbraukātas.» Pēteris atzīst, ka dārzkopība nav lēts vaļasprieks, tomēr, ja gribas ko retu, tad vajag. Maijai un Pēterim ir arī sava naturālā saimniecība: gotiņa, divi rukši. Pētera ceplī top dārza keramika, arī māla vārnas, kas kļuvušas par Pētera vizītkarti.