Atrodoties vizītē Turcijā, V. Putins pirmdien paziņoja, ka, tā kā joprojām nav saņemta atļauja no Bulgārijas gāzesvada South Stream būvniecībai, Krievija nevar sākt tā izvietošanu Melnajā jūrā. «Bulgārijai nav iespējas rīkoties kā suverēnai valstij. Ja Eiropa negrib šā gāzes vada projekta realizāciju, tad tas netiks realizēts. Krievija nevar ielikt simtiem miljonu dolāru gāzesvadā, kas pēkšņi beigsies pie Bulgārijas robežas,» teica V. Putins. Viņš arī kā nekonstruktīvu nodēvēja Eiropas Komisijas pozīciju, jo tiekot likti šķēršļi projekta realizācijai. Tāpēc Krievija pārorientēšot energoresursu pārdošanu uz citiem tirgiem, citiem pasaules reģioniem, tas nozīmē, ka «jebkurā gadījumā Eiropa šos apjomus no Krievijas vairs nesaņems».
The New York Times autors V. Putina paziņojumu nodēvējis par retu viņa diplomātisko sakāvi un retu Eiropas Savienības un Baraka Obamas valdības uzvaru. «Strauja naftas cenu krišanās ir samazinājusi Kremlim pieejamās finanses, iespējams, liekot arī atteikties no daudzu miljardu dolāru investīcijām gāzesvadā, kas varētu nekad neatmaksāties, par spīti politiskām priekšrocībām, ko šāda gāzesvada izveide Krievijai dotu.»
Britu The Times savukārt uzskata, ka V. Putins ar šo paziņojumu ir pieteicis gāzes karu Eiropai. Maskava, izmantojot ekonomiskus mehānismus, cenšoties sodīt ES valstis par to nopēlumu Krievijas rīcībai Ukrainā.
Belgradas ziņu aģentūra Tanjug vēsta, ka Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs V. Putina paziņojumu nosaucis par sliktu ziņu savai valstij. Serbija neesot pakļāvusies spiedienam atteikties no South Stream un septiņus gadus ieguldījusi daudz darba šajā projektā.