Turneja, kuras laikā V. Putins viesosies Kubā, Brazīlijā un Argentīnā, Kremļa saimniekam ir ļoti nepieciešama, lai parādītu Eiropas Savienībai un ASV, ka viņš nav pilnībā izolēts un viņam joprojām ir sabiedrotie, kuriem nav problēmu sadarboties ar Maskavu.
Satiks Fidelu Kastro
V. Putina pirmā pieturvieta būs ļoti simboliska - «brīvības sala» Kuba, kas atrodas tikai 90 jūdzes (145 kilometri) no ASV krastiem un aukstā kara laikā uzticīgi kalpoja kā Maskavas stratēģiskais priekšpostenis reģionā.
Pēdējos gados Krievija ar komunistisko valsti ir atdzīvinājusi divpusējās attiecības, kas kļuva vēsākas pēc Padomju Savienības sabrukuma. Maskavas vēlmi draudzēties ar Havanu apliecina arī trešdien Krievijas parlamentā ratificētais līgums, kas noraksta 90% no 35,2 miljardiem dolāru (25,8 miljardi eiro), ko savulaik Padomju Savienība aizdeva Kubai.
Abu valstu 2013. gadā parakstītā vienošanās paredz, ka Kubai desmit gadu laikā ir jāatdod 3,2 miljardi dolāru (2,35 miljardi eiro), bet Maskava aizmirst par atlikušajiem 32 miljardiem dolāru (23,5 miljardi eiro), raksta The Moscow Times.
Patiesībā parādu norakstīs pilnībā, jo Havanas atmaksāto naudu Krievija solījusi investēt Kubas ekonomikā.
Krievijas līderis tiksies ar Kubas vadoni Raulu Kastro, lai apspriestu sadarbības iespējas tādās nozarēs kā enerģētika, transports, aviācija un veselības aprūpe. Paredzēts, ka vizītes laikā Krievijas enerģētikas uzņēmumi Rosņeft un Zarubežņeft ar Kubas valdību parakstīs līgumu par potenciālo naftas atradņu izpēti Kubas kontinentālajā šelfā.
Krievijas augstākās amatpersonas regulāri nosoda Kubai noteikto tirdzniecības embargo, ko 1962. gadā ieviesa ASV. Var prognozēt, ka V. Putins izmantos iespēju, lai vēlreiz to atgādinātu.
V. Putins satiks arī 87 gadus veco Kubas revolūcijas «tēvu» Fidelu Kastro. «Fidels ir pēdējais mohikānis, ar kuru Putins var diskutēt par pasaules kārtību mūsdienās un pagātnē,» Kremlim pietuvinātās Maskavas domnīcas PIR Center vadītājs Vladimirs Orlovs sacīja AFP.
Krievijas dabiskie partneri
Tālāk Kremļa saimnieka ceļš vedīs uz Buenosairesu, kur viņš sēdīsies pie sarunu galda ar Argentīnas prezidenti Kristīnu Kirhneri, lai spriestu par politisko un ekonomisko saišu stiprināšanu.
V. Putina Latīņamerikas turneja noslēgsies Brazīlijā, kur norisināsies tā saucamo BRICS valstu - Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Krievijas un Dienvidāfrikas Republikas - līderu sanāksme. Tās laikā paredzēts noslēgt līgumus par BRICS attīstības bankas un valūtas rezervju fonda, kas būšot alternatīva Starptautiskajam Valūtas fondam, izveidi, šonedēļ informēja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.
Analītiķi atgādina, ka V. Putins pēc atgriešanās Kremlī 2012. gadā deklarēja mērķi izbeigt Savienoto Valstu dominanci starptautiskajā politikā un radīt multipolāru pasaules kārtību, tādēļ Latīņamerikas brauciens un BRICS samits viņam ir laba iespēja, lai apvienotu ap sevi līdzīgi domājošas valstis.
«Putina turnejas mērķis ir nostiprināt Krievijas pozīcijas Ziemeļamerikā un Latīņamerikā,» stāsta V. Orlovs, kurš uzskata, ka Krievija ir pastumta malā no starptautiskās politikas procesiem. «Loģiski, ka mēs vēršamies pie dabiskajiem partneriem, kuriem nav aizspriedumu pret Krieviju.»
Krievijas Zinātņu akadēmijas Latīņamerikas institūta direktors Vladimirs Davidovs prāto, ka BRICS sanāksme būs svarīga, lai sekmētu starptautisko attiecību stabilitāti, jo BRICS veidojot «piecas nozīmīgas civilizācijas, kur dzīvo 43% pasaules iedzīvotāju».