Cīņu ar ārkārtīgi bīstamo un lipīgo vīrusu, pret kuru nav vakcīnu un ārstniecības līdzekļu, kavē cilvēku bailes un reģiona valstu sabiedrībās pastāvošie aizspriedumi, tādēļ daudzi inficētie slimības agrīnajā stadijā nesaņem medicīnisko aprūpi, kas ļautu glābt viņu dzīvību un nepakļautu saslimšanas riskam citus.
Trīs izplatības faktori
Kopš februāra, kad pirmoreiz tika ziņots par Ebolas vīrusa uzliesmojumu, Rietumāfrikas valstīs Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā konstatēti vismaz 759 inficēšanās gadījumi, no kuriem vismaz 467 beigušies letāli, šonedēļ paziņoja PVO. Kopš 23. jūnija reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits ir pieaudzis par 20%, bet mirušo skaits audzis par 17% raksta BBC.
Līdz šim nāvējošākais Ebolas vīrusa uzliesmojums tika pieredzēts tālajā 1976. gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur slimība paņēma 280 cilvēku dzīvību.
Šoreiz vīruss vissmagāk skāris Gvineju, kur kopš aprīļa miruši jau 303 cilvēki. Sjerraleonē un Libērijā skaitļi ir mazāki, bet abas valstis ziņo par strauju inficēšanās gadījumu un nāvējošo gadījumu pieaugumu tieši pēdējā mēnesī.
Eksperti min, ka slimības plašajai izplatībai Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē pamatā ir trīs galvenie faktori. Viens no tiem ir vīrusa upuru apglabāšana saskaņā ar kultūras paražām un tradicionālajām reliģijām lauku rajonos. Vēl viens faktors ir ļoti blīvā apdzīvotība ap lielpilsētām Gvinejā un Libērijā. Treškārt tiek minēta intensīvā tirdzniecības un sociālā aktivitāte uz visu trīs valstu robežām.
Ebolas vīrusa izplatība šajās valstīs apdraud kaimiņvalstis Kotdivuāru, Mali, Gvineju - Bisavu, Senegālu, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku, Gambiju un Ganu, kur vakar sākās PVO izsludinātā divu dienu ārkārtas sanāksme, kuras mērķis ir vienoties par «radikāliem risinājumiem» Ebolas vīrusa apkarošanai.
Traucē bailes un baumas
Apturēt Ebolas vīrusa turpmāku izplatību traucē vietējo iedzīvotāju īpatnības. Ģimenes, baidoties, ka viņu saslimušais tuvinieks var nonākt slimnīcā, slēpj inficēto. Viņi neuzticas ārstiem, nereti rūpes par smagi slimajiem uzticot dziedniekiem un šamaņiem. Libērijas valdība šonedēļ izplatīja brīdinājumu, ka tie, kas slēps iespējamos ar vīrusu inficētos, tiks tiesāti.
Bijuši arī gadījumi, kad saslimušie, kas ir ievietoti karantīnā, pamanās izbēgt. Sjerraleonē fiksēti vismaz 57 gadījumi, kad cilvēki, kuru saslimšana ar Ebolas vīrusu ir apstiprināta vai pastāv aizdomas par viņu inficēšanos, pazūd bez pēdām. «Kad tā notiek, mēs nezinām, kur notiks nākamais inficēšanās gadījums,» Sjerraleones Slimību novēršanas un kontroles departamenta vadītājs Amara Džambajs sacīja aģentūrai Reuters.
Vietējo nezināšana par Ebolas vīrusu veicinājusi dažādu baumu izplatīšanos. Vietām cirkulējot stāsti par ārstiem, kuri nocērt ekstremitātes slimības upuriem pirms to apglabāšanas, bet Gvinejas pilsētas Gekedu iedzīvotāji saņēmuši īsziņas, kurās teikts, ka Ebolu var ārstēt ar maisījumu, kura sastāvā ir karsta šokolāde, Nescafe šķīstošā kafija, cukurs un citrons.
Vietējie pat centušies iebiedēt ārstus, kuri palīdz ar Ebolu inficētajiem. Starptautiskais Sarkanais Krusts trešdien pārtrauca Ebolas slimnieku aprūpi Gvinejas dienvidaustrumos pēc tam, kad ar nažiem bruņoti kaili vīrieši ielenca organizācijas darbinieku automašīnu.