Pie cūkgaļas filejas šķēlēm piemērīju rabarberu garumu, sagriezu tos šajā garumā un liku pannā cepties. Apgriezusi uz otru pusi, katram gabaliņam ar roku uzmanīgi un visai bagātīgi uzbēru brūno cukuru. Šķīvī līdzās cūkgaļas taisnstūriem nu varēja likt klāt rabarberu taisnstūrus - pa trim vai tievākiem četriem kātiem kopā. Ēdienu nosaucu par saldenskābsaldeniem karogiem, un tas bija ļoti labs. Varēja klāt dot arī vārītus kartupeļus. Iespaids stipri tautisks, kā ar sutinātiem skābiem kāpostiem, taču vieglāks, pavasarim ļoti piemērots.
Ārkārtīgi lepojos ar savu izgudrojumu līdz tam laikam, kad sāku par to rakstīt un sapratu, ka neko neesmu izgudrojusi. Dārzeni rabarberu pie mums uzskata par augli un lieto galvenokārt desertos un maizēs, taču tas patiesi lieliski der piedevās un mērcēs pie cūkgaļas, pīles un vistas. Pilnīgi skaidrs, ka ceptus rabarberus ar cukuru var ēst ne vien ar karstām cūkgaļas filejām, karbonādēm ar kauliņu, biezām un sulīgām cepeša šķēlēm un cepta caurauguša speķa pabiezām šķēlēm, bet arī ar aukstu cūkgaļu. Vistai un pīlei laikam labāk gatavot rabarberu biezeni ar ķiplokiem vai ingveru, vai abiem kopā. Rabarberus var sagatavot ziemas mērcēm, savārot un atstājot sagatavošanai pirms pasniegšanas, kad piespiež svaigus ķiplokus un pieliek sarīvētu ingveru. Ja vēlas, var izvārīt īstu čatniju - ne ar tradicionālajiem indiešu mango augļiem pamatā, bet ar rabarberiem, pēc izvēles klāt liekot kādus citus augļus, etiķi, cukuru, rozīnes, sīpolus, asas garšvielas un arī ēdot ar karstu vai aukstu gaļu, bet tikpat labi arī ar maizi un svaigo sieru vai treknu biezpienu.
Es atcerējos, ka reiz vēlā pavasarī, kad skābenes negribēja sazelt, pie skābeņu zupas tēvs pielika rabarberu červeļainās lapas, tik milzīgas uz sīko skābeņu fona. Nu lūk, tad to nevajadzētu darīt, jo visi rakstītie avoti apgalvo, ka šīs lapas indīgas. Saknes vēl tagad lieto medicīnā, taču ēdami ir tikai kāti.
Ar šiem kraukšķīgajiem sārtajiem vai tumšsarkanajiem kātiem nāk gada pirmie svaigie Latvijas našķi un saldēdieni: cukurā mērkti kāti graušanai, ar cukuru pārbērtie rabarberu gabaliņi savā sulā pār saldējumu. Tad - rabarberu debesmanna un ķīselis. Anita pagājušonedēļ no Rīgas brauca uz Lapmežciemu ēst mammas vārīto rabarberu klimpu zupu. Un pavasara plātsmaizes! Ar Žaku Frīnsu, manis iztulkotās bērnu grāmatas Skolotājs Jāps var visu autoru, pirmdien savus izgājienus pie lasītājiem noslēdzām ar kafiju un rabarbermaizi. Viņš, gardu muti ēdot krējumā un kanēlī slīkstošos skābeklīšus, apprasījās savai sievai: «Vai mums Limburgā ir tādas maizes?» Terēze nolaida acis un teica, ka jā. Tak labi zinu, - Ilze, Māstrihtā strādādama, teica, ka nav vis, tās Limburgas ogu maizes i nesalīdzināt ar mūsu rabarberu un pārējām plātsmaizēm. Un rabarberu ievārījums, kam var piešķirt dažādas garšas! Un vīns! Patiešām saprotu to cilvēku, kurš internetā uztur rabarberu mājaslapu rhubarbinfo.com.