Bija trīs apstākļi. Uzlabojās veselība. Nav vienkārši piecu gadu laikā 400 dienas pavadīt transportā. Otrs, SCP piedāvāja būt viņu sarakstā, turklāt ar tādiem noteikumiem, kādus es uzreiz izvirzīju pretim. Ja es deru kā atbalstītājs, un es jūsu politiku atbalstu, jo pārmaiņas ir vajadzīgas un jūs esat viens no latviskajiem politiskajiem spēkiem, kas to cenšas risināt. Treškārt, kad redzēju, ka esam savākuši vienu problēmu kopumu EP, ko var risināt veselības jomā, tad arī būtībā pienāca tas piecu gadu fināls. Man nav ko zaudēt. Te nu ir īstais proletariāta variants. Es it kā sevi piedāvāju pēdējo reizi darba tirgū.
Ko mainīs tas, ka EP bijāt liberāļos, bet nu SCP skatās Eiropas Tautas partijas virzienā?
Neko, kas saistīts ar manu profesionālo darbību. Politiskā pārstāvniecība nekad nav bijis šķērslis astoņiem deputātiem, atskaitot Ždanoku, mēs vienmēr atradām laiku, kā risināt problēmu. Kur kāds bija kompetentāks jeb bija labāku informāciju saņēmis no Latvijas, mēs balsojām pēc tā saraksta, kas ir izstrādāts, nevis pēc politiskās grupas.
Sabiedrībā par eiroparlamentāriešiem valda stereotips, ka viņi neko būtisku nepaveic. Ko jūs esat paveicis?
Pieprasījām, lai Eiropas Komisija pievērš uzmanību tām slimībām, kas visvairāk apdraud eiropiešus. Cik maksātu ES ārstēšana, darbaspēju zudums katrā saslimšanas grupā. Tad ir lielās slimību grupas - vaskulārās, vēzis, diabēts, gripa. Tieši tās problēmas, kur par katru šo virzienu parlamentā dzima speciālas darba grupas, kurās ietilpa ieinteresētie deputāti, atbilstoši speciālisti no Eiropas plus pacientu nevalstiskās organizācijas. Tas ir ļoti liels organizatoru darbs, kuru pacelt, lai nevar atvirzīties prom ne Eiropadome, ne Eiropas Komisija. Mēs bijām tie, kas uztur, kuriem ir ieinteresētība darīt parlamentā šo darbu. Izstrādājam Eiropas pacientu tiesību kodeksu. Tās visas ir tādas lietas, kas Latvijai ir vitāli svarīgas nākotnē.
Mums ir tendence, ka Eiropas Savienības panākto neminēs neparko. Ja ir aizdomas, ka sagrauta cukura rūpniecība, tad liks pie lielā kāķa. Kāpēc nevar pateikt, ka tas, ko ES paredzēja 2003.gadā, ir realizējies?
Kāpēc jūsu partijas programmā nekas nav minēts par veselību?
(pauze) Pārbaudīšu un paprasīšu. Es redzu savu misiju un iespēju tikai tur. Katram ir jābūt kaut kur profesionālim.
Vai eiroparlamentāriešiem primārais ir Latvijas interešu aizstāvēšana?
Skaidrs, ka šodien visi populistiski sitīs pie krūts un sacīs: es aizstāvēšu Latvijas intereses, es dabūšu to, to un to cauri. Es uzskatu, ka mēs esam ievēlēti, lai izvērtētu Eiropas intereses kopumā. Taču neviens patriots neaizvērs acis savas valsts problēmām un pirmām kārtām meklēs atbildi, kā viņa valsts intereses iederas programmā, kas tiek veidota un kurā tu esi līdzdalībnieks.
Vai nevajadzētu ciešāku sadarbību starp Rīgu, EP deputātiem, pārstāvniecību ES un komisāru?
Koordinācija ir ļoti nepieciešama. Gadiem to ignorēja, tikai pēdējā laikā šī lieta sāk uzlaboties. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš bija vienīgais, kurš uzaicināja deputātus pie sevis par Laval lietu. Nelaime ir tā, ka Rīga mums piestāda datus tad, kad vilciens jau ir aizgājis. Tādā ziņā, ka jautājums ir izdiskutēts un balsojumā mūsu īpatsvars ir nulle. Darīt var, sākot no politiskās grupas.