Darbs un virzība modernā patoloģijas centra (laboratorijas) izveidei notiek, bet es gribētu uzsvērt, ka patoloģija ir tāda lieta, kur mēs nerunājam tikai par vēzi (audzēju). Patoloģija pēta visas slimības, un audzēji, onkoloģija ir tikai daļa no tām. Notiek arī diskusijas, lai uzlabotu diagnostiku un aprūpi visā patoloģijas jomā. Ļoti labi, ka pagājušajā gadā, pateicoties veselības ministra Belēviča iniciatīvai veikt izmaiņas un uzlabojumus veselības aprūpē un diagnostikā, šis jautājums tika aktualizēts. Medicīnas tehnoloģiju jomā progress redzams ik mēnesi. Tā ir gan priekšrocība, gan problēma, ka mums gan speciālistu līmenim jābūt labam, gan jāseko tehnoloģiju attīstībai, lai varam pētīt arvien smalkāk un smalkāk.
Onkoloģija ir labs piemērs, jo šīs slimības raksturo ļoti liela mirstība, tāpēc, protams, tā ir prioritāte, šajās slimībās nepieciešama ļoti agrīna precīza diagnostika un ārstēšana. Bet tāpat ir svarīgas sirds slimības, arteriālā hipertensija, cukura diabēts un citas smagas slimības. Mūsdienu medicīna orientēta uz konkrētu slimību cēloņu atklāšanu un ārstēšanu, tā saucamo personalizēto terapiju, kas ir ne tikai onkoloģijā, bet visā medicīnā. Lai atrastu šo ārstēšanas mērķi, tehnoloģijām attīstoties, bieži vien nepieciešams izmantot tādas metodes, par kurām mēs pirms pāris gadiem vispār nezinājām.
Kādā stadijā šobrīd esam?
Šis jautājums ir komplicēts: problēma ir, ka mums ir atdalīta klīniskā diagnostika no zinātniskās pētniecības un izglītības. Zinātnieks strādā savā laboratorijā un pēta, ārsts diagnosticē citā laboratorijā, bet savā starpā viņi maz komunicē, materiālu kopā neskatās. Kopīgi darbojoties, veicinot kopīgu izaugsmi, būtu cits rezultāts. Veselības ministra ideja ir tieši mēģināt apvienot zinātni, diagnostiku un izglītību vienuviet. Tas mums sniegtu kompleksu un mūsdienīgu pieeju slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā.
Ir cerības, ka līdz ar ieguldījumiem tehnoloģijās tiks apvienoti arī šie pētniecības un ārstēšanas resursi?
Latvijas patologu kopīgais viedoklis ir, ka šāda veida pārmaiņas - integrējot kopā diagnostiku, zinātni un izglītību un vadot vienotu patoloģiju centru - ir tas ceļš, kas varētu uzlabot visu diagnostiku, sniegtu atbalstu arī pētniecībā un izglītībā, rezultātā iegūtu medicīna un pacienti, jo viņiem tiktu piedāvāta kompleksa modernā pieeja. Pateicoties iniciatīvai, kas nāca no G. Belēviča, patologi izstrādāja arī savu pakalpojumu grozu - izmeklējumus, ko varētu veikt patologi, kam noteikti vajadzētu būt valsts apmaksātam.
Tagad daudzus izmeklējumus veic arī ārzemēs. Tas ir ilgi un dārgi. Attīstības ceļš, par ko runājat, novērstu arī šo problēmu?
Tieši tā. Mēs varētu nesūtīt uz ārzemēm, bet veikt te. Vēl vairāk - mūsu mērķis būtu, ka pie mums sūta no ārzemēm izmeklēt. Tādā veidā mēs varētu veicināt valsts atpazīstamību, nozare iegūtu papildu līdzekļus, tas ļoti svarīgi kopīgai izaugsmei. Patoloģijas centrā varēsim piesaistīt aizvien jaunas tehnoloģijas, pie kuru izveides strādā tādas kompānijas kā, piemēram, Foundation Medicine ASV, ar kuru palīdzību iespējams noteikt pacientu ģenētisko noslieci (predispozīciju) uz onkoloģiskajām slimībām - ja tāda tiek konstatēta, pacientam tiek piedāvātas regulārās pārbaudes. Ja mēs to papildus nodrošinām, iegūstam vairāk izmeklējumu un tādējādi varam piesaistīt vēl vairāk pacientu no citām valstīm. Tas ir mērķis, uz kuru mums kopīgi jāiet, integrējot diagnostiku, zinātni un izglītību.
Gribētos, lai kas tāds būtu jau rītdien. Cik ilgā laikā cerat to īstenot?
Ņemot vērā gan ministrijas iniciatīvu, gan slimnīcu atbalstu, es domāju, ka drīz tas varētu būt pieejams - iespējams, jau nākamajā gadā.
Tas prasa lielus ieguldījumus uzreiz vai arī ir īstenojams pakāpeniski, solīti pa solītim?
Problēmas risinājums varētu būt komplekss. Ir nepieciešams minimālais aprīkojums, ko ar laiku varētu papildināt. Bet bez minimuma iesākt nav iespējams.
Varat noraksturot šo minimumu?
Automatizētas molekulāras patoloģijas iekārtas, kas domātas specifisku mērķu noteikšanai katrā šūnā. Šīs iekārtas piedāvā vairākas metodes, būtiska priekšrocība - automatizācija. Mašīna ir ieprogrammēta noteikta mērķa atpazīšanai, vairs nav laboranta faktora, visas iekārtas ir standartizētas atbilstoši visām starptautiskajām vadlīnijām. Tās ļauj noteikt vienlaikus virkni - pat 100 dažādu - marķieru, kas var būt nepieciešami. Varam atklāt vienu specifisku marķieri, noteikt audzēja formu, raksturot un tad atbilstoši piedāvāt ārstēšanu. Jo katram audzējam var būt savas molekulārās formas, tas nozīmē, ka apakštipu dēļ viens audzējs dažādiem cilvēkiem uzvedas dažādi. Vienam izoperē, un var dzīvot kvalitatīvu dzīvi, metastāzes neveidojas. Citam pacientam izoperē, bet, pēc diviem mēnešiem veicot rentgena uzņēmumus, redz metastāzes.
Mums ir pietiekams daudzums atbilstoša līmeņa speciālistu?
Patologiem?
Diagnostikā kopumā.
Patologu Latvijā nav pārāk daudz - mums ir 45 sertificēti patologi, no kuriem lielākā daļa atrodas Rīgā.
Primāro diagnostiku varētu nodrošināt visur reģionos, līdzīgi kā ģimenes ārsti, bet specifisko diagnostiku ideāli veikt vienā vietā, jo arī izmaksu ziņā nav efektīvi katrā mazā vietā izmantot vairākas specifiskas iekārtas, kas nebūs noslogotas.
Cilvēki satraucas, ka pie onkologiem uz izmeklēšanu varēs iet tikai ar ģimenes ārstu norīkojumu. Varbūt ar šādas laboratorijas izveidi katram būs iespēja uz izmeklēšanu iet pa tiešo?
Patoloģija ir nozare, kurā pēta audus, ko iegūst no pacienta vai nu operējot, vai ar biopsiju. Pacients nevar iet pie patologa - viņš iet pie ķirurga vai pie cita speciālista, un tur viņam noteikti vajag nosūtījumu. No patologa viedokļa skatoties uz šo problēmu - jo mums pieejams lielāks metožu klāsts, jo mēs varam piedāvāt vairāk iespēju. Mēs varam izdalīt pacientu grupas, kuriem nepieciešami smalki izmeklējumi un kuriem ne, jo nav vērts visiem pacientiem veikt smalku izmeklēšanu specifisku mērķu izdalīšanai, ja viņam tas nav nepieciešams.
Tas, pirmkārt, ļautu ne tikai efektīvi izmantot valsts budžeta līdzekļus, bet arī nozīmētu pacientam mazāk invazīvu ārstēšanu no ārstējošā ārsta.
Kā Latvija izskatās uz starptautiskā fona?
Nākamgad Rīgā norisināsies Starptautiskais Patologu simpozijs, kurā pulcēsies vadošie patologi no Vācijas, Austrijas, ASV. Domāju, tā laikā tiks apspriests uzlabojumu progress, ko Latvija būs sasniegusi, un es esmu pārliecināts, ka mēs jau varēsim parādīt reālu rezultātu, lai ārzemju patologi to novērtētu. Varbūt viņi varēs kaut ko arī no mums iemācīties - tāds ir mūsu mērķis.