Publiskā informācija liecina, ka rēķināšanā ministriju apsteigusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tās priekšsēdes vietnieks Jānis Krastiņš (SCP) norāda - IZM un LIZDA sarunās rastā konceptuālā vienošanās par pedagogu slodzes palielināšanu no 21 kontaktstundas nedēļā līdz 24 nozīmē, ka pedagoģisko likmju skaits valstī varētu samazināties par 5000-6000. Tas gan nenozīmē, ka tik daudziem skolotājiem būtu jāzaudē darbs, jo, pirmkārt, Latvijas pedagogi vidēji strādā 1,15 likmes, otrkārt, pašvaldībām un skolu direktoriem ir iespējas finanšu plūsmu sakārtot, lai darbs jāzaudē pēc iespējas mazāk pedagogiem. Tad atlikušajiem būtu mazāka slodze un atalgojuma samazinājums - lielāks nekā 20%. Pedagoģisko likmju samazināšana bija viens no risinājumiem, kā darbā atstāt vairāk skolotāju, ko žurnālistiem minēja premjers. Viņš norādīja, ka pedagoģiskajām likmēm būtu jāsamazinās līdz 0,8-0,9. Tātad pedagogiem būtu jāstrādā 19- 21 kontaktstunda nedēļā. Pieņemot, ka vidējā pedagogu darba samaksa par vienu likmi paliek 345 lati mēnesī uz papīra, kā liecina Dienas aprēķini, pedagogi ar šādu slodzi par darbu saņemtu 276 -310,5 latus pirms nodokļu nomaksas. Otrs risinājums, pēc V.Dombrovska teiktā, ir «minimālās un maksimālās samaksas šķēres paplašināšana». Pašlaik pedagogu atalgojums par vienu slodzi svārstās no 340 līdz 350 latiem atkarībā no darba stāža, bet pirmdien apspriests variants to paplašināt 310-380 latu robežās. Mazākā summa attiektos uz mazo skolu pedagogiem, kas tā varētu paglābties no atlaišanas, saņemot krietni mazāku algu.
T.Koķe pirmdien žurnālistiem valdības namā nebija pieejama, jo divreiz to pameta, izvēloties citas izejas, kuru tuvumā nebija žurnālistu. Savukārt IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks norādīja: «Pašlaik nevaru nosaukt nevienu skaitli.» LIZDA priekšsēde Astrīda Harbacēviča pieļāva, ka IZM noklusē daļu informācijas. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva neatbalsta ministres komunikāciju: «Neinformētība ne vienmēr ir labākais, jo tas pastiprina spriedzi un brīžiem rada sabojātā telefona efektu.» Sarunas ar skolu direktoriem ļaujot secināt, ka viņi vēlas paturēt pēc iespējas vairāk pedagogu. Pēc Dz.Kohvas domām, pirmās problēmas radīsies svešvalodu skolotājiem, jo līdz šim skolēni šajās stundās dalīti grupās, kas tā vairs nebūšot.
Pagaidām vēl ir atvērts jautājums, kāda būs IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) nākotne. Viņa publiskie izteikumi par iespējamo liela skaita pedagogu atlaišanu bijis pēdējais piliens T.Koķes pacietības kausā. Jautājums par M.Gruškevica atstādināšanu pirmdien pārrunāts TP un ZZS vadības līmenī, taču kopsaucējs nav rasts. Šis jautājums partiju vadības līmenī «ir noņemts», tālākais atkarīgs no T.Koķes, norāda TP frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis apliecina, ka jautājums nav atlikts un «vislabāk, ja atrastu iespēju mainīt valsts sekretāru». Konfliktsituācijas IZM vadībā samilst laiku pa laikam. Neoficiāli zināms, ka iepriekšējās valdības laikā apspriesta iespēja M.Gruškevicu «rotēt» uz Mareka Segliņa (TP) vadīto Iekšlietu ministriju, viņš arī tika minēts kā viens no kandidātiem Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatam.