Bijušās Mākoņkalna pamatskolas telpas gan tikšot izmantotas izglītības vajadzībām, esot ideja tās pārvērst par pulciņu telpām un daļu veltīt, lai izglītotu bērnus ar īpašām vajadzībām. «Bija cerība, ka tiks darīts viss, lai skolu saglabātu pēc iespējas tuvāk bērnam,» Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs (TP) skaidro, kāpēc izveidojusies situācija, ka remontētas likvidējamas skolas. M.Švarcs iepriekš vadīja Rēzeknes rajona padomi.
Tā kā Rēzeknes rajonā valsts varēs samaksāt nedaudz vairāk nekā pusi no pedagoģisko likmju skaita, kāds rajonā bija iepriekšējā mācību gadā, tur jaunā skolā spiesti mācīties septiņu likvidētu vai reorganizētu skolu skolēni. Lai tomēr uzstādījums saglabāt iespēju iegūt sākumskolas izglītību nebūtu tikai ierēdņu vārdos, Rēzeknes novads rosina dubultot naudas summu, kas novadiem tiek piešķirta 1.-6.klases bērnu izglītošanai.
Tik lielu izmaiņu kā Rēzeknes novadā citās Latgales pašvaldībās gan nebūšot, jo tur arī finansējums nav sarucis tik krasi. Lai arī 11 Latgales skolas jau slēgtas, liela daļa mazo skolu savas durvis tomēr vērs, jo apvienotas klases un ietaupīts uz skolu administrāciju rēķina. Piemēram, Aglonas novada domes priekšsēdis Andris Badūns (ZZS) stāsta, ka pašvaldība pagaidām cer uz situācijas uzlabošanos, tāpēc visas skolas strādās kā līdz šim, lai gan mazākajā skolā ir tikai 36 skolēni. Ja uzlabojumu nebūs, «gada laikā sagatavosim normālu reformu». Arī Ludzas novadā neslēgs nevienu skolu, jo visas izteikušas gatavību strādāt arī ar minimālu finansējumu. Arī pedagogi gatavi strādāt nelielu slodzi, jo 50-60 latu mēnesī esot vismaz kaut kas, tāpēc «ļausim cīnīties», stāsta Ludzas novada izglītības speciāliste Sarmīte Gutāne.
Citās pašvaldībās atzīst, ka daudzi skolotāji gan aprēķinājuši - izdevīgāk stāties bezdarbnieku rindās. Tomēr Rēzeknes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska pieļauj, ka tas ir pārsteidzīgi - kad pabalsta saņemšanas laiks beigsies, pedagogi var attapties pie sasistas siles, ņemot vērā, ka laukos nav lielu iespēju dabūt darbu. Preiļu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis stāsta, ka pašvaldības aprēķinājušas - reizēm izdevīgāk saglabāt mazās skolas, kur skolotāji strādā par «pusvelti», nevis slēgt, jo skolēnu pārvadāšana un atsevišķos gadījumos starppašvaldību norēķini izmaksājot dārgāk.