Picērijas, kebabu ēstuves, sviestmaižu bāri un beķerejas pēdējā gada laikā Rīgas centrā dzimušas vai katra aizvērtā modes preču veikala vietā, tikmēr restorāniem joprojām klājas smagi. Pagājušajā nedēļā maksātnespēju pieteica uzņēmējam Elmāram Tannim piederošais Čarlstons un uzņēmums Garšu laboratorija, kas nodarbojās ar banketu rīkošanu. E.Tannis ar Dienu atsakās runāt, taču vairāki tirgus dalībnieki atzīst, ka galdu klāšana svinībās labajos laikos bijusi būtiska restorānu ieņēmumu sadaļa, taču pēc taupības režīma ieviešanas valsts pārvaldē un dažādu firmu slēgšanas tā vairs nav pieprasīta. Turklāt restorāni cieš arī no ēšanas paradumiem - atšķirībā no Rietumeiropas pie mums cilvēki nemīl vakariņot ārpus mājas.
Parex aiziešanu jūt
«Tagad klientam nav svarīgs ekskluzīvs ēdiens, noteicošā ir cena. Ja kaut kur citur tas pats ir par 20 santīmiem lētāks, viņš to uzreiz redz,» stāsta Vecrīgas bistro un restorāna Kaļķu vārti direktore Sandra Sirmace. Restorāni bijuši spiesti samazināt cenas, lai konkurētu ar citām ēstuvēm, jo pilsētas centrā daudzviet tiek piedāvātas kompleksās pusdienas divu latu ietvaros, tajā skaitā arī rātsnamā, kur maltītes ietur Rīgas domnieki, otrais ēdiens, zupa vai saldais, dzēriens un divas maizes šķēles maksā Ls 1,95.
S.Sirmace stāsta, ka Kaļķu vārti un citi restorāni ir ļoti atkarīgi no ārzemju viesiem un apkārtējo biroju darbiniekiem. Katrs aizvērtais uzņēmums ir liels zaudējums. «Tiklīdz Parex banka pārcēlās no Smilšu ielas uz jauno ēku Citadeles ielā, mēs to ļoti izjutām,» viņa stāsta. Paši Vecrīgas iedzīvotāji restorānā tikpat kā neēd, ko direktore izskaidro ar visā Latvijā iesakņojušos tradīciju vakarā ēst mājās. «Aizbrauciet uz Itāliju, Franciju. Jūs redzēsiet tur restorānus pilnus un tikai ar vietējiem, nevis ārzemniekiem. Mēs Latvijā esam pieraduši gatavot mājās, lai arī tas varbūt pat sanāk dārgāk,» saka S.Sirmace.
Treknajos gados ēšana restorānos jau sāka veidoties par tradīciju. «Radās ļoti daudzi uzņēmumi, kas bija pieradinājuši apmeklētājus. Cilvēki sāka izprast ēdienu, vīnus,» stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas restorānu nodaļas vadītāja Dace Dēnava. Krīzes dēļ pērn restorānos apmeklētāju skaits saruka par 30-40%.
Itāļi visur modē
Kaļķu vārtiem apmeklētāju kritums pērn bijis bistro, taču restorānā pat vērojams neliels pieaugums, ko S.Sirmace skaidro ar pamainīto dizainu un latviešu ēdienu ienākšanu ēdienkartē. Viņa ievērojusi, ka turīgākā sabiedrības daļa krīzes laikā izvēlas arī itāļu virtuvi: «Pašlaik tā plaukst un zeļ. Tā ir garšīga, bet arī lētāka par citu tautu. Ja agrāk modē bija japāņu ēdieni, tad tagad, es teiktu, pastas.»
Il Patio, Planeta Sushi un T.G.I. Friday's restorānu īpašnieku pārstāvis Ernesto Gonsaless stāsta, ka itāļu virtuve visur Eiropā ir otra populārākā tūlīt aiz vietējiem ēdieniem, taču viņš nepiekrīt viedoklim par japāņu virtuves norietu, jo Planeta Sushi apmeklētāju kritums par 18% ir mazākais no viņa pārvaldītajiem restorāniem. Bankrotēt E.Gonsaless pagaidām negrasās.
Paēst uz ātru roku
Samazinoties cilvēku maksātspējai, nozarē ienāk arvien vairāk ātrās ēdināšanas uzņēmumu. Lai arī Rīgā jau kādu laiku atvērtas kebabu ēstuves Food Box, KebabsFIX, kas izpleties vairākos lielveikalos, pērn gada nogalē jaunu kebabu restorānu TurKebab Vaļņu ielā atvēra Liene Uresina kopā ar vīru turku uzņēmēju Osmanu. Viņa uzskata, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ātrās ēdināšanas niša ir «pilnīgi tukša». L.Uresina gan atzīst, ka cilvēki ir konservatīvi, tādēļ joprojām vairumam pusdienās nepieciešamas tradicionālās otrā ēdiena porcijas, taču viņa redz perspektīvu. Pagaidām vidējais TurKebab apmeklētājs ir 20-30 gadu vecs.
Šim klienta portretējumam pilnībā piekrīt arī Brīvības ielā esošās Sviestmaižu studijas īpašnieks A.Runcis, kurš pārāk lielo atkarību no skolēniem un studentiem sauc par problēmu. Tādēļ A.Runcis grib paplašināties un nesen atvēris sviestmaižu kiosku. Pagaidām ieskrietuvju biznesā notiek taustīšanās un, viņš prognozē, ka puse no nesen atvērtajām ēstuvēm neizdzīvos.
Klasiskās ēdnīcas no ātrās apkalpošanas iestādēm pagaidām draudus nejūt: «Mums tomēr ir cilvēciskāka barība,» saka Marijas ielā esošās ēdnīcas Marija pārstāvis Imants Kalniņš un paskaidro, ka cilvēkiem garšo kartupeļi, bieza mērce un gulašs, kotletes vai karbonāde.