It īpaši būtisks šis jautājums ir, vērtējot servisa kvalitāti Latvijā kopumā. Vēsturiski, ņemot vērā, ka Latvija ir maza valsts un katrs apmeklētājs jebkuram restorānam ir ļoti būtisks, servisa kvalitāte nozarē bijusi galvenais konkurences instruments. Latvijas restorāni servisa kvalitātes latiņu ceļ arvien augstāk, palielinot servisa prasības, taču tagad nozare sastopas ar to, ka nav personāla, kas varētu šo latiņu noturēt tik augstu, cik tā uzcelta. Turklāt jārunā ne vien par kvalificēta darbaspēka aizplūšanu, bet arī par attieksmi pret restorānu apkalpojošā personāla profesiju.
Diemžēl Latvijā oficianta profesija tiek uzskatīta par pagaidu peļņas iespēju jauniešiem, kuri meklē iespēju darbu apvienot ar mācībām. Pilnīgi pretēja situācija ir citur Eiropā, kur kā viesmīli bieži vien ieraudzīsim kungu gados, kurš šajā profesijā strādā ļoti ilgu laiku un ir pazīstams ar visām servisa kvalitātes prasībām un profesionālajām niansēm.
Latvijā, lai panāktu augstu apkalpošanas kvalitātes līmeni, uzņēmumiem nepārtraukti jāiegulda milzīgs darbs, apmācot jaunos darbiniekus. Laiks un resursi, lai viņus apmācītu par ēdienkartes niansēm, pašu uzņēmumu un tā vēsturi, kas ir viens no galvenajiem un būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai darbinieks izprastu uzņēmuma filozofiju, ir milzīgs un bieži sevi neattaisno.
Ja runājam par Latvijas patērētāju, tad patērētājs radis pie augstas kvalitātes apkalpošanas un servisa, tādu viņš pieprasa un pieprasīs arī turpmāk. Turklāt cilvēki pēdējos gados daudz ceļo, cenšas apmeklēt restorānus valstīs, uz kurām dodas, pūlas pagaršot vietējos ēdienus un pietiekami labi zina, ko prasīt no restorāna, kad atgriezušies Latvijā. Cilvēks, kurš ceļojis, piemēram, pa Itāliju, zina vietējā ēdiena nianses, un neapšaubāmi, ieejot itāļu restorānā Latvijā, vēlas sagaidīt to pašu ēdiena kvalitāti. Ja tāda netiek saņemta, šis klients restorānam, visticamāk, ir zaudēts.
Neapšaubāmi Latvija ir jauna valsts, visi restorāni ir relatīvi jauni, un pie mums faktiski nevar sastapt ko līdzīgu redzētajam vecajās Eiropas valstīs, kur uz katra soļa ir kāds ģimenes restorāns ar savu specifiku, tradīcijām un pastāvīgo apmeklētāju loku. Latvijā tendence ir tieši pretēja - viss ir jauns! Mēs sekojam jaunākajām modes tendencēm gan ēdienu pagatavošanā, gan trauku izvēlē, gan dizainā, gan servisā, gan mūsdienīgā ēdienu pasniegšanā (proti, ēdiena dizainā). Tas mūs atšķir no vecās Eiropas, tas pievilina ārvalstu tūristus, tāpēc jo būtiskāk ir saglabāt servisa kvalitāti tik augstā līmenī, kāds sasniegts šodien.
Turklāt jārunā arī par izglītību restorānu nozarē kopumā. Šajā jomā kaut kas būtu jāmaina, īpaši, ja runājam par profesionālajām skolām, kuru izglītības līmenis ir ļoti zems. Savukārt vienīgā augstskola, kuras izglītība restorānu nozarē kotējas, ir Turība. Līdz ar to restorāniem jāuzņemas arī izglītošanas funkcija.
*Lage Ko izpilddirektore