Nupat, 21.maijā, Kuldīgā piedalījos Velo dienas pasākumos, ko rīkoja pilsētas dome sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Mūsu valstī šāds pasākums nenotiek pirmo reizi, taču tas nekad nav noticis Rīgā. Kāpēc - domāju sapratīs ikviens, kuram kaut reizi nācies pārvietoties pa mūsu galvaspilsētu ar divriteni. Par dalībnieku drošību maršrutos visas dienas garumā gādāja ne tikai pilsētas policija, bet arī rīdzinieki - ekstrēmbraukšanas speciālisti no Velokurjera. Kad puišiem pavaicāju, vai Rīgā daudz tādu vietu, kur pilsētas dārzu un parku apkopes darbinieku nolaidības dēļ grūti izbraukt, nosaukumi sāka birt kā no pārpilnības raga: Ganību dambis, Deglava iela, nemaz jau nerunājot par tālām nomalēm. Visvairāk gan velokurjeriešus satrauca brauktuves stāvoklis, konkrētāk, ūdens noteču restes, kas «nosēdušās» krietni zem ceļa līmeņa. Reiz pats tādā bedrē Sarkandaugavā pārlauzu riteņa aploku. Bet pirms dažām dienām, ejot no Akmens tilta gar Daugavas malu Rīga Plaza virzienā, gandrīz iekritu pusmetru dziļā alā, kas bija izveidojusies trotuārā.
Kopš šī gada velosezonas sākuma divriteņu skaits Rīgas ielās jūtami palielinājies, un šķiet, ka beidzot pienācis laiks, kad braukšana pa ietvēm jau reāli apdraud gājējus, par to kā gājējs esmu pārliecinājies arī pats. Kā man atzinās kāds politiķis, kurš vēlējās palikt anonīms, Eiropas nauda - 12 miljoni -, kas bijusi paredzēta prioritātēm, par ko tobrīd bija pasludināts velosipēds, pērn ar Ekonomikas ministrijas «gādību» tikusi novirzīta citur.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kad visi sola visu - vēl tikai vakar redzēju uz trotuāra mētājamies kvalitatīvas krāsainas skrejlapas, kas aicināja uz «buldozera» prezentāciju Arēnā Rīga. Ar lapelēm (un ne tikai priekšvēlēšanu) piekaisīts vai katrs otrais pilsētas sabiedriskā transporta līdzeklis. Un šajā sakarā vakar man iesmeldzās sirds, kad TV ziņās redzēju sižetu par grāmatizdevēju sūro likteni. Cik gan grāmatu varētu izdot par šo gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē zemē nosviesto naudu! Vai tiem, kuri šo absurdo politisko lēmumu par 21% PVN pieņēma, lietderīgāk nebūtu grāmatas lasīt, nevis tās iznīcināt, izlasīt vismaz Jāņa Rozes apgādā nupat iznākušajā grāmatā par Romu vietu, kur teikts, ka šo gandrīz trīs miljonu pilsētu pārvalda mērs ar 14 deputātiem. Turpretim mums, - nepilnam miljonam rīdzinieku - uz kakla sēž veseli 60 tautas kalpi, kurus būsim spiesti barot arī vismaz nākamos četrus gadus. Rīga rullē!