«Pirmajos mēnešos dziedāšana ir vislabākā emocionālā saite ar bērnu, īpaši, ja mamma ir dziedājusi, mazuli gaidot. Tā nomierina un spēcina gan topošo māmiņu, gan vēl nedzimušo mazuli. Pēc tam jau bērns atpazīst mātes balsi un nomierinās,» Dienai pastāstīja nodarbību vadītāja mūziķe Ilga Reizniece. Viņa arī atzīmēja, ka mātes dziedāšana labāk nekā mūzikas ierakstu klausīšanās veicina bērna harmonisku attīstību.
Pirmā šūpuļdziesmu skolas Saldajam miedziņam nodarbība notika vakar, savukārt kopā plānotas četras tikšanās reizes. Tomēr, kā Dienai norādīja Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete, ja būs atsaucība un interese no jaunajām ģimenēm, tās tiks organizētas visu laiku. Plānots, ka nodarbībās tiks mācītas ne tikai šūpuļdziesmas, bet arī dažādas godu dziesmas un skaitāmpanti. Tāpat tiks stāstīts par šūpuļdziesmu ietekmi uz bērna emocionālo, fizisko un intelektuālo attīstību.
Svarīgi, lai bērns dzimtu ģimenē, kur ir mīļas savstarpējās attiecības, un šāds projekts jau grūtniecības laikā satuvina mammu ar bērnu, atzīmēja I. Lietuviete. Viņa arī piebilda, ka piedalīties var arī citi ģimenes locekļi, kuri vēlas caur šūpuļdziesmām satuvināties ar bērnu.
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka, vērtējot projektu, Dienai sacīja, ka ir pierādīta šūpuļdziesmu efektivitāte saiknes veidošanā ar bērnu. Tāpat nav nozīmes, cik precīzi un muzikāli pareizi mamma savam bērnam dzied. Viņa gan norādīja, ka jādomā ir arī par krievu tautasdziesmām, jo nodarbības, iespējams, vēlēsies apmeklēt arī krievu tautības ģimenes, kurām latviešu tautasdziesmas nebūs saistošas. Savukārt I. Reizniece piebilda, ka neprot daudz šūpuļdziesmu krievu valodā, tādēļ viņa cer, ka laika gaitā pieteiksies arī dziedošas citu tautu māmiņas, kuras būtu gatavas dalīties savās zināšanās.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa Dienai pastāstīja, ka, pat nezinot par šūpuļdziesmu iedarbību uz bērna attīstību, visā pasaulē tās ir dziedātas. Tomēr pēdējos gados Rietumu pasaulē šūpuļdziesmas dzied aizvien mazāk, tāpēc bērniem aizkavējas valodas attīstība.