Svarīgāks IIN
Ieņēmumu daļā Rīgas domes Finanšu departaments šobrīd ierakstījis 431,56 miljonus latu.Salīdzinājumam - 2011. gada budžetā pēc pēdējiem grozījumiem ieplānoti 430,6 miljonu latu ieņēmumi. Lauvas tiesa no ieņēmumiem plānota no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, un šo līdzekļu īpatsvars budžetā pieaugs līdz 62% no kopējiem ieņēmumiem (salīdzinājumam - šogad tie bija 60%, 2008. gadā - 57%). Tāpat budžetā iestrādāti lielāki ieņēmumi no azartspēļu nodokļa (2,8 miljoni latu, kas ir par 0,8 miljoniem vairāk nekā šāgada plānā). Plānots, ka no valsts Rīga varētu saņemt par 1,2 miljoniem latu mazāk nekā šogad, proti, 80,2 miljonus latu.
Savukārt izdevumu daļa, līdzīgi kā šāgada budžetā, atkal ir krietni lielāka par ieņēmumiem. Ja pēc pēdējiem grozījumiem 2011. gada budžetā ieplānoti 487, 5 miljoni latu izdevumi, tad nākamā gada budžeta projektā ierakstīti 466,2 miljoni. Izdevumu ailē vislielākā summa ir izglītībai un ekonomiskajai darbībai, ar to saprotot satiksmes infrastruktūru, ielu uzturēšanu, būvvaldes darbību, tūrisma nozari, zemju atpirkšanu pašvaldības vajadzībām, kā arī Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšanu. Bijušais Rīgas mērs Jānis Birks (VL/TB-LNNK) vērtē, ka šāds budžets nozīmē - Rīgai nav attīstības perspektīvas. «Budžeta ieņēmumi 2008. gadā bija 617 miljoni, salīdzinot ar 2012. gada projektu, starpība ir ap 180 miljoniem, bet jāņem vērā īpatsvars, kāds tolaik bija sociālajai nodrošināšanai, un kāds ir tagad. Ja paskatāmies, cik tērēs attīstībai un cik sociālajai sfērai, skaidrs, ka visu naudu apēdīs. Jājautā, vai ir pareizi visiem pensionāriem dotēt bezmaksas braucienus sabiedriskajā transportā, jo starp viņiem ir daudz tādu, kas spētu maksāt paši. Neesmu dzirdējis par īpaši daudziem jauniem attīstības projektiem. Jā, ir Mākslas muzejs, ir Ziemeļblāzma, bet tās ir rekonstrukcijas, savukārt ar Dienvidu tilta trešo kārtu ir problēmas,» vērtē J. Birks. 2012. gada investīciju programmā lielākie līdzekļi ir atvēlēti Ziemeļblāzmas kultūras pils rekonstrukcijai (Ls 3,5 milj.), dažādu teritoriju labiekārtošanai, tajā skaitā bērnudārzos un skolās (3 milj.), bet 2,5 miljonus latu atvēlēs pašvaldības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanai.
Tauku slānis dilst
Budžeta deficīta apstākļos gadu no gada tiek deldēta budžeta rezerve. J. Birks atceras, ka viņa laikā tā bija ap 90 miljoniem latu. Jaunajā budžeta projektā ierakstīts, ka uz gada sākumu pamatbudžeta līdzekļu atlikums ir 57,3 miljoni, bet gada beigās - 25 miljoni latu. N. Ušakovs min, ka tie varētu būt arī vairāk nekā 25, varbūt līdz pat 30 miljoniem. Opozīcijas deputāte Baiba Brigmane (Vienotība) situāciju vērtē emocionāli: «Tas taču ir ārprāts! Piemēram, Rīgas pilsētbūvnieks uzņemas aizvien jaunas saistības. Visu laiku Rīga dzīvo uz iepriekšējos gados uzkrātās naudas rēķina, un N. Ušakovs stāsta pasakas, ka paliks nauda pāri, ja IIN ieņēmumi pildīsies labāk.» Viņa ironizē, ka laikam gan N. Ušakovs cerot, ka viņu 2013. gadā atkārtoti neievēlēs, ja tā steidzoties notērēt rezerves. B. Brigmane arī brīdina, ka ar 2013. gadu augs summas, kas jāatdod par dažādu gadu aizņēmumiem. To pašu saka arī J. Birks. N. Ušakovs rakstā Delfos uz to norādījis, ka RD jaunais sastāvs 2009. gadā uzsācis darbu visdziļākās ekonomiskās krīzes laikā. Kopš tā laika trūcīgo personu skaits Rīgā no nepilniem 10 000 pieaudzis līdz 36 855 šogad pavasarī. Nevienam no viņiem netika atteikta palīdzība, jo pilsēta trūcīgajiem un maznodrošinātajiem saglabāja visu sociālo atbalstu. 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, pabalstiem tika iztērēts par pieciem ar pusi miljoniem latu vairāk. «Uzskatīsim to par «pārmērīgu izšķērdību sociālajiem pabalstiem»,» ironizē savukārt Rīgas mērs.
Atsevišķs jautājums ir par 10 miljoniem latu, kas palika īstermiņa depozītā Latvijas krājbankā. N. Ušakovs saka, ka domes vadība darīs visu, lai naudu atgūtu, tāpēc iesniegusi Krājbankas maksātnespējas pieteikumu.
Lai gan caur domes komitejām budžets tika cauri bez īpaši karstām debatēm, opozīcija neslēpj, ka otrdienas sēdē ies karsti, jo viņu ierosinājumi konsekventi netiekot ņemti vērā.