Ierobežos ātrumu
Āgenskalna tirgus laukuma pārveidošanas ideju prezentēja programmas Radi Rīgu! ietvaros šā gada martā, piedaloties ārvalstu ekspertiem, un šī ideja kopā ar garākā Rīgas soliņa ideju Ziepniekkalnā tika nosauktas par vislabāk izstrādātajām. Tagad projekta izstrādi uzrauga domes Pilsētas attīstības departaments.
Galvenā ideja ir Āgenskalna tirgus apkārtni padarīt domātu galvenokārt gājējiem, sašaurinot transportam paredzēto brauktuvju platumu un ierobežojot transporta kustības ātrumu. Lēmumprojekta pavadrakstā teikts, ka galvenās laukuma funkcijas būs saistītas ar Āgenskalna tirgus darbību, jo te varētu rīkot gadatirgus un rīkot citus pasākumus.
Aptuvenajā tāmē, kas pievienota projektam, var lasīt, ka visu laukumu plānots izklāt ar kvalitatīvu klinkera un granīta bruģi 12,7 tūkstošu m2 platībā, kas izmaksās vairāk nekā 828 tūkstošus latu. Vēl plānots izbūvēt veloceliņus, rekonstruēt ielas un sliežu ceļus, bet pats laukums atrastos augstāk nekā apkārtējās ielas, jo plānā iezīmētas lēzenas piebrauktuves.
Pēc labiekārtošanas teritorija kļūtu zaļāka - iecerēts stādīt 22 kokus un izveidot zaļo nojumi no 36 kokaugiem. Laukuma centrā stādīs dižskābarža dižstādu, kas viens pats izmaksās Ls 16 000. Laukums būs vienā līmenī, ietvi no brauktuves norobežojot ar metāla stabiņiem. Kā liecina citu pilsētu pieredze (piemēram, Antverpenē un Grācā), šādi laukumi funkcionē veiksmīgi. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko uzskata, ka līdz šim šajā laukumā valdījusi nekārtība un tas jāsakārto.
Vispirms maģistrāli
Dienas aptaujātie transporta eksperti jauno ieceri vērtē dažādi. Pauls Timrots uzskata, ka laukuma pārveidošana ir interesanta iecere. «Izskatās diezgan jēdzīgi - prioritāte ir cilvēks, un transports var mierīgi čubināties cauri. Ja kāds grib braukt ātrāk, ir iespēja apbraukt apkārt. Šāds projekts var Āgenskalnu padarīt romantiskāku, kāds tas bija agrāk, un laukuma vidū nebūs drūmi onkuļi ar «takšiem»,» viņš uzskata.
Savukārt Aldis Bite uzskata, ka braucamo daļu sašaurināt nevajadzētu, jo transporta kustība šobrīd ir samērā intensīva, bet apkārtējās ielas ir šauras. «Tas, ka samazinās ātrumu, nav slikti, jo šeit daudzi braucēji grēko, īpaši vakara un nakts stundās,» viņš saka un norāda, ka tramvaja sliežu bruģis šobrīd Āgenskalnā ir samērā slikts un kvalitatīvs bruģa segums laukumā nebūtu slikta ideja.
V. Jerošenko sola, ka laukuma izveides gaitā transporta speciālistu padomus ņems vērā: «Paralēli tehniskā projekta izstrādei notiks transporta plūsmas izpēte, daļa transporta būtu jānovirza pa citām ielām.» Toties Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola norādīja, ka departaments «idejiski šo iniciatīvu atbalsta», ja projektu īstenos vienlaikus ar pilsētas attīstības plānā paredzēto maģistrāli no Raņķa dambja līdz Buru ielai (oficiālajos dokumentos tas saucas Rīgas brīvostas savienojums ar Via Baltica).
Pagājušajā nedēļā pabeigta maģistrāles tehniskā projekta izstrāde, bet plānotās izmaksas pirms konkursa izsludināšanas netiek izpaustas. Taču zināms ir tas, ka Āgenskalna tirgus laukuma pārbūves laikā un arī pēc tās daļai braucēju nāksies mainīt paradumus un būs jābrauc pa citām ielām. Precīzu apbraucamo ceļu shēmu departaments izstrādās, kad būs gatavs laukuma tehniskais projekts, sola U. Ahuna-Ozola.
Projekta izstrādāšanai vajadzīgos Ls 191 000 piešķirs no Infrastruktūras fonda, bet būvniecībai nepieciešamos divarpus miljonus Rīgas dome cer iegūt ES projektu konkursos, kur 50% izmaksu segtu ERAF finansējums, bet otrus 50% - Rīgas domes budžets, norādīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Dace Ķirķe. Pieteikšanās nākamajam finansēšanas periodam sākas 2014. gadā. Ja līdzekļus neizdotos piesaistīt, tos varētu aizņemties Valsts kasē, pieļauj V. Jerošenko.