ES fondu nākamajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam paredzēts, ka vairākās programmās uz pašvaldībām pieejamo finansējumu varēs pretendēt tikai modelī 9 plus 21 iekļautie centri «sadarbības projektos ar funkcionālajām teritorijām». Nacionālās nozīmes attīstības centri ir deviņas lielās pilsētas, bet 21 reģionālās nozīmes centrs ir bijušās rajonu centru pilsētas, kā arī Smiltene, Sigulda un Līvāni. Jau rakstīts, ka ir vairākas programmas, kas nav pieejamas pārējo novadu pašvaldībām, bet arī to vidū ir teritorijas, par kurām investori izrādījuši interesi. U. Sesks minēja piemēru, ka Latvijas finieris vēlas Aizputes novada Kalvenē būvēt ražotni, kuras infrastruktūras izveide teorētiski būtu jānodrošina no Liepājai paredzētā finansējuma, lai gan pilsētai ar šo uzņēmumu nav nekāda sakara.
Tiekoties ar valdības vadītāju, kā arī ar atbildīgajiem ministriem, kuru kompetencē ir ES fondu naudas apguves principu noteikšana, lielās pilsētas trešdien informēja par savām vēlmēm, taču konkrētas vienošanās nav panāktas. Premjere L. Straujuma Dienai atzina šo prasību pamatotību un piekrīt, ka ir jāmeklē optimālais naudas apguves modelis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iepriekš piedāvātajiem ES fondu finansējuma sadalījuma principiem pilsētvides un policentriskās attīstības veicināšanai lielās pilsētas nepiekrīt. Nacionālās nozīmes attīstības centru pilsētas uzskata, ka tā tiktu sadrumstalota pilsētvides attīstībai paredzētā nauda un ar uzspiestu sadarbības mehānismu pilsētās būtu jāīsteno mākslīgi izdomāti projekti.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis norādīja, ka Latvijas finieris ar Liepāju «pie labākās gribas nevar uztaisīt kopīgu projektu, ja resursi ir Kalvenē». Lielo pilsētu pārstāvji arī aicinājuši valdības vadītāju apvienot pilsētām pieejamās ES fondu programmas, kas ir vairākās ministrijās - VARAM, Izglītības un zinātnes, Labklājības ministrijā -, ko varētu noteikt Ministru kabineta noteikumos.