Kompostā - pēc sugām
Nobirušās lapas vislabāk salikt kompostā, nevis sadedzināt, jo «dedzināšana ir divas kaitīgas lietas vienā», teic Latvijas Dabas muzeja botāniķe Janta Meža. Tā piesārņo gaisu un liek cilvēkam elpot dūmus, turklāt postā tiek aizlaists vērtīgs materiāls, jo, sadedzinot organiskās vielas, tās pārvēršas par neorganiskajām. «Lapas pārvēršas pelnos, bet pelnus ne visur var bērt, jo skābu augsni mīloši augi pēc sārmainu pelnu uzbēršanas reizēm pat aiziet bojā,» teic botāniķe. Daudz vērtīgāk augiem būtu, ja kritušās lapas tiktu pārveidotas citās organiskās substancēs - trūdvielās, kas augiem ir labāk patērējamas. J. Meža neiesaka arī lapas salikt atkritumu maisos, jo tad tās «tiek kompostētas» Getliņos.
Kompostu svarīgi veidot pareizi, lapas nevar vienkārši sagāzt kaudzē. Ir koku sugas, kuru lapas ļoti labi sadalās, pat esot biezā slānī, piemēram, lazdām, ābelēm, vītoliem. Bet, piemēram, kļavām, ozoliem, skābaržiem lapās ir daudz lignīna, kas tās padara izturīgākas, un tāpēc mikroorganismi tām tik viegli klāt netiek. Šādas lapas pat pēc gada atrašanās komposta kaudzē biezā kārtā tikai saguļas, bet nesatrūd. Izturīgās lapas botāniķe iesaka komposta kaudzē likt apmēram 10 centimetru biezās kārtās, mijot ar smalki sakapātu žagariņu, nezāļu vai puvušo ābolu kārtām. Tas nodrošinās trūdēšanas procesu dažādību.
Kritušās lapas var ierakt zemē, bet tad jārēķinās, ka apraktās lapas sadalīsies lēnāk nekā kompostā saliktās un ar bioefekta kompostētājiem apstrādātās, jo trūdēšanai nepieciešams skābeklis, bet tas tiek klāt tikai augsnes virsējai kārtai.
Kompostā var likt visu koku lapas, vienīgi jāņem vērā, kādi augi vēlāk ar trūdvielām tiks bagātināti. Priežu, egļu un tūju skujas un čiekuri, kā arī bērzu lapas kompostā veido ļoti skābas reakcijas. Šādu kompostu būtu vēlams likt uz augiem, kam patīk skāba vide: uz rododendriem, astilbēm, hostām, hortenzijām. Savukārt universāls mēslojums, kas derēs jebkuram augam, veidosies no plūmju, ābeļu un ķiršu lapām, kas kompostā veidos neitrālu vai nedaudz sārmainu reakciju.
Slimās lapas dedzina
Jāatceras, ka kompostu var veidot tikai no tām lapām, kas nav cietušas no dažādām puvēm vai miltrasas, jo mērenās un maigās ziemās kaitēkļi un parazītiskās sēnes parasti kompostā neizsalst, nākamajā sezonā vairojot sēņu un kaitēkļu izplatību. Tāpēc, lai zinātu, ko ar lapām rudenī darīt, tās rūpīgi jānopēta, skaidro J. Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožukalne. «Ja uz lapām ir dažādas slimības, kaitēkļu oliņas, redzami lapu bojājumi, piemēram, kraupis vai kāda cita sēnīte, lapas ir jāiznīcina, turklāt jāuzmanās, lai, vācot lapas, ar grābekli no zemes netiktu savākti arī augļu puves ierosinātāji un citas mikroskopiskās sēnes,» teic V. Rožukalne. Lai zinātu, vai lapas ir veselas, kokaudzētavas Bulduri vadītājs, kokaugu speciālists Renārs Prūsis iesaka lapas aplūkot un novērtēt, vai uz tām nav kaut kādi plankumi, kaitēkļu izgrauzti caurumiņi un kaitēkļu oliņas.
Kaitēkļi arī kaudzē «izdeg»
Eksperti kompostā neiesaka likt arī kastaņkoku lapas, kuras skārušas šovasar Eiropā plaši izplatītās zirgkastaņu raibkodes, kuru dēļ kastaņu lapas jau vasaras vidū bija brūnas. Klimatam kļūstot siltākam, raibkode no Eiropas dienvidiem šovasar nokļuvusi līdz Latvijai, skaidro Latvijas Universitātes profesors entomologs Voldemārs Spuņģis. Ar raibkodi var cīnīties, lapas sadedzinot, tomēr videi draudzīgāk ir kastaņu lapas sagrābt kaudzītē un pārklāt ar augsni. Bezskābekļa vidē kūniņas aizies bojā un satrūdēs. V. Spuņģis gan atzīst: «Ja gribam no kaitēkļa tikt vaļā, tad visā Latvijā visas lapiņas līdz pēdējai vajag savākt un kompostēt.»
Arī botāniķe J. Meža iesaka ar kastaņu un citu koku kaitēkļiem cīnīties, izveidojot «pareizu» komposta kaudzi, nevis lapas dedzinot, jo šādā kompostā kaitēkļi dabūs «izdegt»: «Mikroorganismi rada temperatūru, kas sasniedz pat +70 grādus, un, ja var šādu siltumu kādu laiku uzturēt, patogēnās baktērijas un vīrusi aiziet bojā.» Svarīgi kompostu regulāri mitrināt un ik pa laikam pārrakt, lai to «apskābekļotu». Ja komposts nedabū pietiekami daudz skābekļa, mikroorganismi, kas veicina ātrāku komposta sadalīšanos, nespēj pietiekami aktīvi darboties. Savukārt mikroorganismi, kas ir spējīgi dzīvot bez skābekļa, veicina pūšanu, kas kompostā nav vēlama.