Rudens lēnīgums nav jāuzskata par patoloģiju, tomēr īpaša uzmanība sev drūmā laikā jāpievērš. Ieklausoties sevī un godīgi atzīstot savas vēlmes šajās rudens dienās, daži cilvēki atzīst, ka vēlētos mazāk kustēties un vairāk ēst, vairāk baudīt un mazāk piepūlēties. Šādi jūtoties, vieni apjūk un sāk sevi vainot slinkumā, bet citi ļaujas lēnajam rudens ritmam.
Pati piederu pie otrās cilvēku grupas. Šoruden es garšīgi ēdu, lēni kustos un baudu mākslu, literatūru un interesantu cilvēku sabiedrību. Arī ājurvēdas masāžu! Tas ir mans šīrudens atklājums.
Vēdiskās masāžas ideja ir palīdzēt organismam atgūt spēju līdzsvaroties. Atjaunojot dabiskās enerģijas plūsmas, ķermenis pats sevi izārstē. Šajā procedūrā ir jāatbrīvo fiziskie un psiholoģiskie bloki, kas traucē veselīgai cilvēkbūšanai. Noticēju šai masāžai, jo arī savā psihoterapeites darbā izmantoju ķermeņa sarunas ar dvēseli un zinu, ka psihe un ķermenis ir vienots veselums. Daudzi cilvēki, kas vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti, sāk ar ķermeņa sakopšanu, vingro, pērk jaunas drēbes vai maina matu sakārtojumu. Cilvēki intuitīvi jūt šo ķermeņa un dvēseles saikni.
Ja nespējam saprast sava ķermeņa valodu, simptomu novēršana ir riņķa dancis, kurā skrienam, lai justos spējīgi funkcionēt bez sāpēm, tomēr diskomforta cēloni neredzam. Ājurvēdas masāžas seanss sākas ar jautājumu - kā jūties? Sākumā ir svarīgi izteikt vārdos, atvērties un kā pie daktera godīgi pateikt, kas satrauc, kas prātā, kādas ir pēdējo dienu izjūtas. Mana ājurvēdas speciāliste Egija pēc tam man piedāvā pasmaržot dažādus aromātus, pateikt, kurš patīk, kurš ne. Man, tikai ieelpojot patīkamos aromātus, jau mainījās garastāvoklis. Pēc tam Egija piedāvā ar šīm smaržu eļļām veikt ķermeņa un galvas masāžu. Pieskārieni, meditatīvā fona mūzika, sveču siltā gaisma un masieres ārstnieciskā enerģija harmonizēja mani. Pēc pusotras stundas varēju lēnām celties sēdus un iedzert smaržīgu tēju. Un pasmaidīt šajā rudenī.