Padarīts ir ļoti daudz, un var uzskaitīt visus tos panākumus, kas ir. Sāksim varbūt ar kultūras jomu. Ir realizēti ļoti daudz kultūras projektu tieši saistībā ar mākslas telpas izveidi un atklāšanu, kas ir zem Rātslaukuma. Es domāju, ka tā ir ļoti brīnišķīga vieta, kur var izvērsties radošie cilvēki. Ir pilnīgi atjaunots kinoteātris Rīga, kas ir unikāls ne tikai Latvijas mērogā, bet arī visas Eiropas kontekstā. Ir Jūgendstila muzejs. Tas ir tas, par ko es esmu no pašiem pirmsākumiem cīnījies, un beidzot ar ļoti lielām grūtībām un ļoti sarežģītu procesu ir pirmā kārta atvērta. Vēl viena lieta ir Dziesmu un deju svētki pagājušajā gadā. Rīgas nopelns ir šī sakārtotā Mežaparka estrāde.
Es varu runāt arī par citiem jautājumiem, piemēram, par dzīvokļu celšanu…
Dineviča kungs mums teica, ka tas ir viņa nopelns.
Nu… Tātad vairāk nekā 2000 dzīvokļu ir nodoti ekspluatācijā.
Bija lietas, ko varēja darīt laikā, kad bija daudz naudas, bet kas netika izdarītas. Piemēram, tagad ir populāri runāt par māju siltināšanu. Rīga ievērojami atpaliek no citām pilsētām šajā jomā.
Mūsu mērķis bija veidot šīs dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, jo vienai pašai pilsētai nodrošināt privāto īpašnieku mājokļu siltināšanu… nedomāju, ka tas ir pareizais [risinājums]. Mūsu mērķis bija apvienot trīs finanšu resursus - pašvaldības, valsts un dzīvokļu īpašnieku. Bija arī valdības solījumi, ka viņi šajos savos budžetos atvēlēs konkrētas naudas summas šo projektu realizācijai.
Liepājā līdz 2007.gada beigām nosiltinātas 389 mājas, bet Rīgā - 241. Liepāja izdarīja ievērojami vairāk tajos pašos apstākļos.
Esmu daudz ticies ar iedzīvotājiem tieši jautājumā - ņemiet varu savās rokās un organizējiet dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, kontrolējiet izdevumus, kas saistās ar mājas uzturēšanu. Diemžēl domāšana ir palikusi padomju laiku līmenī, ka viņi ir gatavi nākt uz pašvaldību un spiest no šīs pašvaldības ārā naudu, lai viņiem nodrošina jumtu nomaiņu, ēku siltināšanu utt.
Sanāk, ka liepājnieki ir uzņēmīgāki par rīdziniekiem?
Tad skatāmies, kur katra pilsēta ir noteikusi prioritātes un kur iegūt šos līdzekļus.
Jūsu lozungs kampaņā ir «Atbalsti savējos». Vai tas nav Latvijas un arī Rīgas valsts pārvaldes lielākais trūkums - tā vietā, lai pieņemtu taisnīgus, tiesiskus lēmumus, politiķi atbalsta «savējos», ieliekot viņus padomēs, piešķirot pietuvinātiem uzņēmējiem valsts pasūtījumus. Vai šis ir tas lozungs, ar ko būtu jānāk pie cilvēkiem?
Es domāju, ka viennozīmīgi jā. Un, ja mēs paskatāmies citu valstu kontekstā, kā tas notiek un kā, piemēram, pie manis nāk ārzemju vēstnieki un nekautrējoties lobē savus uzņēmējus, es domāju, ka tas ir normāls process. Viņš arī rūpējas par savējiem.
Bet vai tas ir normāli, ka tēvzeme ieceļ savus cilvēkus visās šajās padomēs, nevis izvēlas labākos?
Visi pārstāvji, kas ir iecelti padomēs no mūsu puses, ir arī profesionāļi šajās jomās, kas ilgstoši tur jau strādājuši.
TB/LNNK sola arī turpmāk iestāties par to, lai nepieļautu PCTVL, Saskaņas centra un tām līdzīgu partiju nonākšanu pie varas Rīgas domē. Vai tad Leonīds Kurdjumovs, kurš 4.maijā neatbalstīja Latvijas neatkarību, bet tagad ir Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, nav pie varas?
Koalīcijas skaitliskais sastāvs ir tāds, ka nevarēja nodrošināt pilnīgu savu cilvēku nodrošināšanu katrā komitejā. Viena komiteja izkrita, un tā bija sociālā komiteja.
Jums ir reklāma uz Preses nama, ar kuru jums neiet - vispirms tā tika uzstādīta bez saskaņojuma, tad vējš norāva, tagad zaļie apspīdina. Kāpēc tā neveicas ar šo reklāmu?
Mums ir cilvēki, kas atbild par partijas vēlēšanu kampaņu, acīmredzot viss nav pārdomāts līdz galam. Kas attiecas uz zaļo zemnieku aktivitātēm, var jau dažādi paskatīties. Īstenībā viņi reklamē mūs vēl labāk, tā ka varu pateikt viņiem paldies. No otras puses, var jau teikt, ka mēs, tēvzemieši, tagad dosimies uz zvērudārzu un to līdaciņu dzeltenu pārkrāsosim.