Ražošanai nelabvēlīgā nodokļu politika, protams, ir Latvijas mīnuss, tomēr arī šā lieluzņēmēja rūpes kristālskaidras vis nešķiet. Pirmkārt, viņš nemin konkrētus iebildumus, tieši kas viņu Latvijā tik ļoti ierobežo, un ar to Lipmana kungs ir vispārpazīstams - ar skaļu zūdīšanos un faktiski nekādiem konstruktīviem priekšlikumiem. Otrkārt, viņš saka, ka Latvijā «mums viss būtu jāsāk no nulles, taču Slovākijā mēs pārņemam jau gatavu rūpnīcu». Tātad ne jau Latvijas politika vien ir arguments, bet arī labs konkrētais piedāvājums Slovākijā, un pie tā, ka Latvijā Lipmanam nav gatavas pārņemamas farmācijas rūpnīcas, valdošā koalīcija noteikti nav pie vainas. Šeit nonākam pie trešā mana aizdomīguma iemesla - politikas.
Arī K.Lipmana ziedojumi tieši LPP/LC un SC palīdzēja uzvarēt reklāmas izmaksu ziņā Latvijas vēsturē dārgākajā pašvaldību vēlēšanu cīņā un tikt Rīgas domes vadībā. Ka Lipmana atbalstītais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers trinas ap Ministru prezidenta portfeli, ir vispārzināms fakts, tāpēc ir saprotams, ka gadījums ar jauno ražotni tiek politizēts, lai gan patiesie Grindeksa iemesli visdrīzāk ir tīri merkantili un ar Latvijas nodokļu politiku saistīti tikai nosacīti. Tāpat vērā ņemams ir fakts, ka tikai pirms dažiem mēnešiem A.Šleseram neizdevās pārliecināt Rīgas galveno arhitektu mainīt pilsētas attīstības plānu un atļaut Lipmana kāroto Grindeksa augstceltni pie Salu tilta.
Tā vien šķiet, ka Lipmana rūpes par Latvijas biznesu un politiku tādi nieki vien būs - ne vairāk par personīgu aizvainojumu, ka politikā ieguldītie tūkstoši automātiski nenodrošina cerēto tikšanu «pie grožiem».