Tikmēr starp rietumvalstīm, kas ir pilnībā pārliecinātas, ka Sīrijā valdošais režīms veicis ķīmisko uzbrukumu pret saviem pilsoņiem, un Krieviju, kas slaktiņā vaino Sīrijas nemierniekus, iezīmējas aizvien asāka diplomātiskā cīņa jautājumā par militāro vēršanos pret Sīriju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka viņa valdība ANO Drošības padomē (DP) iesniegs rezolūcijas projektu, kas paredz «vajadzīgo rīcību», lai aizsargātu Sīrijas civiliedzīvotājus. Militāru ofensīvu pret Sīriju atbalsta Arābu līga un Sīrijas kaimiņvalsts Turcija.
Krievija uz to atbildēja, ka ANO DP vajag sagaidīt ķīmisko ieroču inspektoru secinājumus un tikai tad apsvērt iespējamos soļus pret Sīrijas režīmu. Tajā pašā laikā krievi, acīmredzot baidoties no Rietumu iespējamā uzbrukuma, gatavojas izvest personālu no Krievijas jūras spēku īrētās ostas Sīrijas Vidusjūras piekrastes pilsētā Tartūsā, vēsta ziņu aģentūra Interfax.
Ir skaidrs, ka gan Krievija, gan Ķīna, kas kā ANO DP pastāvīgās locekles jau trīs reizes ir bloķējušas rezolūcijas, kuras nosoda Sīrijas prezidentu Bašāru el Asadu un pieprasa izbeigt vardarbību, arī šoreiz izmantos veto tiesības. Analītiķi domā, ka rietumvalstis to apzinās, bet izmanto šādu diplomātisko stratēģiju, lai izolētu Krieviju. Rietumi ir pauduši gatavību uzbrukt Sīrijai arī bez ANO DP akcepta.
Sīrija trešdien paziņoja, ka ASV, Lielbritānija un Francija palīdzējušas «teroristiem» (dumpiniekiem) sarīkot ķīmisko uzbrukumu, lai Rietumiem būtu iegansts militārai ofensīvai pret Sīriju. Režīms ANO inspektoriem esot iesniedzis pierādījumus, ka dumpinieki izmantojuši zarīna gāzi.
Izraēla aktivizējusi pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo Sīrija ir piedraudējusi, ka Rietumu uzbrukuma gadījumā atbildēs ar uzbrukumiem to tuvākajai sabiedrotajai reģionā.