Pieļauj diskusijas
E.Repše uzskata, ka aizdevējus izdosies pārliecināt par to, ka neapliekamā minimuma samazināšana no 35 uz 25 latiem ir vienīgais iespējamais risinājums. Vienīgais tāpēc, ka valdībai tā arī neizdevās vienoties par progresīvo ienākuma nodokli vai PVN palielināšanu, skaidroja E.Repše. Jautājums par progresīvo mājokļa nodokli gan joprojām ir aktuāls, piebilda ministrs. To, ka valdībā neveiksmi cietušo progresīvā mājokļa nodokļa koncepciju varētu apspriest Saeimā, apliecina arī partiju frakciju vadītāji. Pilsoniskās savienības frakcijas vadītāja Anna Seile atzīst, ka priekšlikumi progresīvajam nodoklim partijai ir gatavi, taču, vai tie tiks arī iesniegti, nav skaidrs. Viņaprāt, pie progresīvā nodokļa jautājuma varētu atgriezties, ja kādai nozarei, piemēram, izglītībai vai zinātnei, būs nepieciešams papildu finansējums.
Savukārt Tautas partija, pēc tās frakcijas vadītājas vietnieka Venta Armanda Kraukļa teiktā, patlaban gatavo priekšlikumus, kas ļautu nesamazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Šo priekšlikumu būtību V.A.Krauklis vēl neatklāj. Diskutēšanu par neapliekamā minimuma nesamazināšanu pieļauj arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš arī uzsver, ka šādus priekšlikumus var apspriest tikai kopā ar idejām papildu ieņēmumiem vai jaunu izdevumu samazināšanu.
Savukārt SC gatavo jaunu budžeta projektu. Tas atšķirībā no valdības apstiprinātā varianta neparedz nodokļu paaugstināšanu, Dienai sacīja SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Galvenie izdevumu samazināšanas instrumenti SC projektā esot ministriju un ierēdņu skaita samazināšana, izdevumu apcirpšana starptautiskajām militārajām operācijām, ieskaitot misiju Afganistānā. Savukārt ieņēmumus iecerēts palielināt, pagarinot alkohola tirdzniecības laiku. SC plāno arī samazināt PVN no 23% uz 15% un PVN samazināto likmi no 10% uz 5%.
Taupība dažiem sāpīgāka
Diena jau rakstīja, ka pašreizējā 2010.gada budžeta projektā paredzēti izdevumu samazinājumi visās nozarēs, taču dažās tos izjutīs gandrīz tikai ierēdņi, savukārt citās - visi iedzīvotāji. Piemēram, budžeta samazināšana Veselības ministrijai par 10,4% nozīmē, ka nākamgad valsts gandrīz vispār nekompensēs plānveida operācijas. Līdz šim nebija skaidrs, cik liels samazinājums skars neatkarīgās iestādes (Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju, Satversmes tiesu, prokuratūru u.c.). 2009.gada budžetā tām tika atvēlēti apmēram 42 miljoni latu, savukārt nākamgad būs jāiztiek tikai ar aptuveni 30 miljoniem. Vides ministrijai, kas nevēlējās Dienai atklāt samazinājumu, finansējums tiek samazināts par 11,6%.
Neapliekamā minimuma un atlaides par apgādājamo samazināšana divu bērnu apgādniekam, kas pelna 600 latu uz papīra, nākamgad nozīmētu par 20 latiem mazākus ienākumus uz rokas. No nākamā gada tiek likvidētas arī priekšrocības tiem, kas iegulda depozītos. Iepriekš summas, ko cilvēks iegulda depozītā, varēja uzrādīt ienākumu deklarācijā un saņemt atpakaļ par tām samaksāto ienākuma nodokli, ja vien noguldītā summa nebija lielāka par 20% no gada ienākumiem. No nākamā gada šī atlaide tiek likvidēta tiem, kas iegulda depozītos, savukārt tie, kas iegulda pensiju fondos vai uzkrājošajā apdrošināšanā, atpakaļ pārmaksāto ienākuma nodokli joprojām varēs saņemt, taču limits būs 10% no gada ienākumiem. Tiek ieviests arī kapitāla pieauguma nodoklis 10% apmērā utt.