«Spēlē kopumā spēlētāji bija līdzīgi un man nav iemeslu būt neapmierinātam,» rezumēja Latvijas valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. «Uzdevums ir iegūt kausu, bet, ja neizdosies, tā nebūs traģēdija. Prioritāte ir progresēt.»
Spēli var uzskatīt par eksāmenu rezervēm. Latvijas valstsvienība Kauņā bija ieradusies ar septiņiem potenciālajiem debitantiem. Starta sastāvā bija viens no viņiem - uzbrucējs Oļegs Malašenoks, otrajā puslaikā iesaistījās arī Deniss Rakels.
Arī lietuviešiem trūka vismaz sešu pamatsastāva futbolistu, taču tas netraucēja uzreiz pārņemt bumbas kontroli un iniciatīvu. Pirmajā puslaikā mājinieki sešas reizes sita pa vārtiem un nopelnīja arī sešus stūra sitienus, taču taustāma labuma no tā bija maz, jo sitienu kvalitāte bija tāla no vēlamās. Spēles labākais futbolists Koliņko atzina, ka bīstamākais moments bijis Ķēstuta Maksimenko sitiens vārtu apakšējā stūrī. Latvijas komanda īstus draudus pie pretinieku vārtiem nesarūpēja.
Otrais puslaiks sākās ar abpusējiem uzbrukumiem un nelielu saķeršanos pie laukuma sānu līnijas. Pa kreiso malu viens pats soda laukumā ieskrēja Andrejs Perepļotkins, taču sita vāji un pagalam neprecīzi.