Vismaz 93 tūkstoši
Nopietns sagatavošanās darbs eiro ieviešanas brīdim sagaida mazumtirgotājus, it īpaši lielveikalus, kuri strādās 2013. gada 31. decembrī, kad pircēji vēl norēķināsies latos, un arī 2014. gada 1. janvārī, kad jau būs jānorēķinās eiro. Turklāt veikaliem norēķinu sistēmas jāpielāgo arī sekojošajam divas nedēļas ilgajam pārejas posmam, kad norēķināties varēs abās valūtās.
Pāreja uz eiro - kases aparātu pārprogrammēšana, un naudas detektoru, kas noteiks jaunās valūtas autentiskumu, iegāde kopumā Maxima Latvija izmaksās 93 tūkstošus latu, izklāsta uzņēmuma pārstāvis Ivars Andiņš un piebilst, ka minētajā summā ietilpst arī «jaunu naudas nodalījumu iegāde, ko izvietot kases aparātos, jo eiro banknotes ir lielākas nekā latu banknotes, tādēļ līdzšinējie nodalījumi nederēs». Tas, cik uzņēmumam izmaksās papildu inkasācijas veikšana eiro ieviešanas laikā un preču cenu zīmju nomaiņa, vēl tiks rēķināts.
Šobrīd precīzu summu, cik lielveikalu tīklam Rimi Latvia nāksies ieguldīt pārejā uz eiro, uzņēmuma pārstāvji nav aprēķinājuši, jo tā atkarīga «no daudziem faktoriem, bet zinām, ka būs nepieciešama kases sistēmu un kases aparātu pielāgošana tā, lai pārejas posmā apritē varētu būt abas valūtas - gan lati, gan eiro. Ieguldījumi būs nepieciešami arī jaunā drošības sistēmā, jo eiro un latiem tiek lietotas atšķirīgas ierīces naudas viltojumu noteikšanai», stāsta Rimi Latvia pārstāve Laura Podskočija.
Viņa arī uzsver, ka būs jāveic darbinieku apmācība, un prognozē, ka viens no lielākajiem pārbaudījumiem «gan kasieriem, gan pircējiem būs spēja operēt ar divām dažādām valūtām pirmajās nedēļās pēc eiro ieviešanas».
Tarifus sola nepaaugstināt
Akciju sabiedrība Latvijas gāze (LG) arī ir to uzņēmumu vidū, kuru darbības specifika prasa lielus finanšu ieguldījumus pārejai uz eiro, bet uzņēmums tarifus nepaaugstinās, apgalvo LG pārstāvis Vinsents Makaris un uzsver, ka «eiro ieviešanas radīto izmaksu dēļ mēs noteikti nevērsīsimies pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ar lūgumu ļaut paaugstināt gāzes tarifus». Par to, cik lielas būs eiro ieviešanas izmaksas, «šobrīd aplēšu nav, jo jāpiesaista speciālisti un jāveic laikietilpīgi, tehnoloģiski komplicēti programmēšanas darbi, kuru izmaksas iepriekš precīzi prognozēt nav reāli», saka V. Makaris.
Viņš arī pieļauj, ka pārrēķinu veikšana no latiem uz eiro daudziem uzņēmuma klientiem sākotnēji var šķist sarežģīta, «bet jācer, ka sabiedrība pie eiro ātri pieradīs».
Popularizēs e-norēķinus
Maksu par pakalpojumiem eiro ieviešanas dēļ sola nepaaugstināt arī bankas. «Finansiālo smagumu banka iznesīs pati, uzņemoties izmaksas, ko prasa pāreja uz eiro, jo Latvijas iestāšanās eirozonā noteikti nevar būt par pamatu banku pakalpojumu sadārdzināšanai,» apgalvo Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Brīdim, kad Latvija pievienosies eirozonai, Swedbank sākusi gatavoties jau šī gada rudenī. K. Jakubovska atturējās nosaukt precīzu summu, cik daudz bankai varētu izmaksāt pāreja uz eiro, jo «vēl jau sagatavošanās darbi ir procesā».
Eiro ieviešana varētu būt solis pretim tam, ka bankas vēl vairāk mudinās iedzīvotājus atteikties no maksājumiem skaidrā naudā un maksimāli pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, ir pārliecināta K. Jakubovska, provizoriski pieļaujot, ka e-norēķinu aizvien plašāka ieviešana ļautu ekonomēt līdzekļus gan bankai, gan iedzīvotājiem.
Atšķiras tūkstoškārt
Summa, kas uzņēmumiem būs jāiegulda norēķinu sistēmas pielāgošanai eiro valūtai, var atšķirties tūkstoš reižu - no simts līdz simts tūkstošiem latu un vairāk, norāda informācijas tehnoloģijas (IT) jomas eksperti.
«Lielveikalu tīkliem, bankām, kā arī lieliem uzņēmumiem, kam ir daudz klientu, kuriem regulāri jāsagatavo un jāizsūta rēķini, sistēmu pielāgošana eiro var izmaksāt simts tūkstošus un vairāk, bet mazam uzņēmumam, kur viens grāmatvedis maksājumus vada Excel programmā, piemērot norēķinus eiro būs lēti un vienkārši, ar simts latiem varētu pietikt,» situāciju raksturo FMS Group valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs un uzsver, ka precīzi darbojas princips: «jo vairāk uzņēmuma darbība balstīta uz IT risinājumiem, jo dārgāk maksā pāreja uz eiro».
Patlaban daudzi uzņēmumi interesējas par pieejamajām programmām norēķinu sistēmas pielāgošanai eiro, bet ažiotāža neesot manāma.
Milzīgu uzņēmēju rindu pie IT speciālistu durvīm, pat tuvojoties eiro ieviešanas brīdim, neprognozē Elva Baltic pārstāve Ilva Gravleja, jo liels skaits uzņēmumu jau strādā ar «starptautisku programmu», piemēram, Elva Baltic piedāvā «grāmatvedības programmu, kas izstrādāta laikā, kad daudzas Eiropas valstis ieviesa eiro. Līdz ar to daļa nepieciešamo opciju jau šajā programmā ir».
Arī daudzi uzņēmēji Dienai apstiprināja, ka jau pilnībā pielāgojuši norēķinu sistēmu un IT risinājumus maksājumu veikšanai un iekasēšanai eiro, tāpēc papildu naudas un laika patēriņu pārejai uz eiro neplāno.
Skatās uz igauņiem
Par to, tieši cik izmaksās pāreja uz eiro, vēl aprēķinus neveicam, bet praktiskajā pārejas gaitā mums kā Igaunijas firmas meitasuzņēmumam palīdzēs Igaunijas kolēģu pieredze, domā apģērbu ražotājuzņēmuma un tirgotāja Baltika Group valdes locekle Maruta Ērgle. Izmantot Igaunijas, kura pievienojās eirozonai jau 2011. gada 1. janvārī, kolēģu pieredzi sola arī Rimi Latvia, Swedbank un citi uzņēmumi.
Tomēr Igaunijā daudzi uzņēmumi pāreju uz eiro atlika uz pēdējo brīdi un tas radīja spriedzi pašiem uzņēmumiem un paaugstināja procesa izmaksas, secinājusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Diena jau rakstīja, ka pēc eiro ieviešanas Igaunijā cenas pieauga un tas tika skaidrots ne vien ar inflāciju, bet arī ar uzņēmēju vēlmi atpelnīt eiro ieviešanas procesa radītos izdevumus.
Latvijā, lai kontrolētu cenu konvertāciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sola veikt cenu monitoringu un pārbaudes. To paredz arī eiro ieviešanas likums, kuru plānots pieņemt 31. janvārī.