Lieta tika ierosināta pēc tagadējā Saeimas deputāta, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova (Vienotība) iesnieguma. Sākot darbu Saeimā, viņš esot konstatējis, ka V. Muižniece, būdama 9. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (tolaik TP), iespējams, viltojusi sēdes protokolu, tādējādi apstādinot KNAB iesniegto Krimināllikuma grozījumu virzību, kas paredzētu bargus sodus par partiju finansēšanas pārkāpumiem.
Pati V. Muižniece vainu apsūdzībā nav atzinusi un norāda, ka paļaujas uz taisnīgu tiesu.
Dz. Rasnačs, kura paraksts arī atrodams uz, iespējams, viltotā protokola, sākotnēji medijos pauda viedokli, ka notiekošais esot politiskas intrigas - A. Loskutovam vienkārši trūkstot pieredzes Saeimas darbā. Viņš skaidroja, ka, parakstot protokolu, neesot to izlasījis, taču neuzskatīja, ka notikusi dokumenta viltošana. Prokuratūra gan bija citās domās, tomēr tagad Dz. Rasnačs lietu vairs nekomentē: «Jebkādi mani publiski komentāri var kaitēt lietas izmeklēšanai, tādēļ man nav tiesību izpaust to, ko es uzzināju izmeklēšanas gaitā.»
V. Muižnieces tiesneša pilnvaras ir apturētas, bet amatu ST viņa ir saglabājusi un pilda ar tiesas spriešanu nesaistītus darbus, piemēram, raksta apkopojumus, Dienai norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Viņš uzsvēra, ka darbojas nevainīguma prezumpcija, kas nozīmē - kamēr nav notiesājošs tiesas spriedums, cilvēku par vainīgu nevar atzīt. Ņemot vērā, ka V. Muižniece ir pieredzējusi juriste, tiesai būtu nelietderīgi viņas darbaspējas neizmantot, skaidroja viņas priekšnieks.