Kad šopavasar Vācija aizliedza tās teritorijā audzēt vienīgo no ES atļautajiem ĢM kultūraugiem, kukurūzu MON810, prāvākais no šī biznesa uzturētājiem ASV kompānija Monsanto draudēja ar miljoniem eiro lielu sodu. Skarbās prognozes nepiepildījās - Vācija tiesas prāvā uzvarēja. Pirms tam valsts mērogā «nē» pateikušas arī Austrija, Ungārija, Luksemburga un Grieķija, iestrādājot konkrētās kukurūzas audzēšanas aizliegumu savā likumdošanā. Šie ir uzskatāmi par skarbākajiem piemēriem, kā valsts nacionālā līmenī var pretoties ĢM invāzijai pasaulē, norāda Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa. Otra iespēja spirināties pretī ĢM ir reģionālā līmenī pasludināt atsevišķas valsts teritorijas par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) brīvām zonām. Piemēram, 16 no 20 Itālijas reģioniem ir pasludinājuši sevi par ĢMO brīviem, valsts līmenī atzīstot, ka šis lēmums kalpojis kā atspaids tūrismam. Baltijā Latvija līdz šim izvirzījusies līderos «brīvo» zonu idejas iedzīvināšanā, - ĢMO aprites likumā iestrādāti grozījumi, kas ļauj novadiem tapt par šādām zonām. Tikmēr Igaunijā līdz šim 287 saimniecības sevi pasludinājušas par ĢMO brīvām, kamēr par reģionāla līmeņa vienotību vēl tikai tiek runāts. Par brīvo zonu noteikšanu pēc Latvijas piemēra ieinteresējušies arī lietuvieši, saka Ž.Mikosa, paredzot, ka drīz arī kaimiņu kartē varētu parādīties brīvās zonas. Pagaidām lietuviešiem tādu nav.
Salas modificētā okeānā: kā valstis cīnās ar ĢMO
Par iespaidīgāko no visiem ģenētisko modifikāciju (ĢM) biznesa bīdītājiem pasaulē uzskata ASV, kas ir ne tikai audzētāju, bet pašu tehnoloģiju izstrādātāju līderos. Eiropas attieksme līdz šim bijusi krietni konservatīvāka.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.