- Kāds te vakars, nupat pamodos. Un kāda starpība - ūdens paliek ūdens. Vajag pareizi saģērbties, nebūs ne auksts, ne karsts, ne sauss, ne slapjš.
- Katram sava jūra, kādas kuces pēc par to jāvienojas? Un tu taču treknajos gados šito liedagu pievāci sev! Tādu kā tu dēļ visus kultūras darboņus sauc par galma māksliniekiem un siles rīļām. Mēs visi par to tagad maksājam. Vēsturē nav bijis tāda perioda, kad dzejnieku grib nošaut gan tauta, gan režīms.
- Es nejūtos vainīgs ne tautas, ne režīma priekšā, neesmu līdis ne galma pieņemšanās, ne kafejnīcās vārdojis ministrus. Man nekad nav bijuši treknie gadi. Toties mans vārds nav apķēzīts. Atšķirībā no jums, kuri nodod saimnieku, tiklīdz tas kritis nežēlastībā.
- Ta nevienu neinteresē tava labā slava un reputācija. Ja Gaismaspils ir tikai simbols visu kultūristu darījumu stilistikai, tagad pusgadsimtu nevarēsi atmazgāties.
- Latviešiem atšķirībā no citām mazām tautām ir tikai viens vienīgs literārs žurnāls, ko lasa daži simti cilvēku. Diagnoze?
- Diagnoze arī žurnālam, ne tikai tautai, protams. Iesaku Karogu pievienot Gaismaspils likumam, tad būs garantijas. Pretējā gadījumā - ko viņi bāzīs tur plauktos pēc divdesmit gadiem?
- Liecības par latviešu kultūras nāvi, par kuras glābšanu 2009.gadā laikabiedri nespēja vienoties, nespēja ietekmēt valdību un parlamentu, jo saplēsās līdz asinīm. Vieni sauca uz klusēšanas akciju 18. novembrī, otri - pārpludināt Latvijas baznīcas ar bezmaksas dzeju. Kāpēc idejas privātīpašnieki nevarēja vienoties, ka pret varu esam mēmi, bet tautai uzdāvājam svētkus par brīvu?
- To tik vajag parādīt, ka kultūra ir jauka mantiņa par brīvu. Un lai zeļ diletantisms, amatierisms.
- Sabiedrība rej pret kultūru, tak pirmais, ko darīja emigranti trimdas gados, bija nacionālās identitātes saglabāšana. Nevis caur asinsdesu, bet lugām, mūziku, mākslu. Kāpēc to nevar iestāstīt Repšem, Dālderim? Ko dara institūcijas, kurām būtu jācīnās pret kultūras iznīcināšanu?
- Dālderis tak atkal komandējumā, Ķīnā.
- Ierosinu referendumu - vajag vai nevajag latviešu nācijai kultūru, tātad - pašu nāciju. Lai vienreiz beidzas tās spekulācijas par silēm un kviekšanu tikai tad, kad nedod naudu.
- Par kādu naudu! Favorītiem izkārtotie pasūtījumi bija par naudu, mirstīgajiem finansējums visos gados bijis - graši. Mēs par to turējām muti. Autors ir pēdējais hierarhijā Kultūras ministrija, komisijas, valdes, žūrijas.
- Kāpēc tad turēji? Politkorektais, labi audzinātais, pielāgoties gatavais savas nabas apdziedātāj!
- Komunistiska domāšana. Nu ja, tavs tēvs taču bija nomenklatūrists.
- Bet tu apprecējies ar okupanta mazmeitu.
- Un tu ar oligarha mazdēlu.
- Pūt, vējiņi, dzen...
- Auksts. Kuģi lēnām apledo.