Svaigākās aptaujas liecina, ka pēc abām vēlēšanu kārtām lauru vainagu galvā liks F. Olandam, kurš savā priekšvēlēšanu kampaņā ir bārstījis populistiskus solījumus ekonomiskās krīzes nomocītajiem frančiem. Bet tautā ne tik populārais N. Sarkozī nedomā padoties un ir pārliecināts, ka vēlēšanās uzvarēs viņš.
Olands priekšgalā
Dalībai Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ir apstiprināti 10 kandidāti: N. Sarkozī, F. Olands, galēji labējās partijas Tautas fronte līdere Marina Lepena, Kreisās partijas vadītājs Žans Liks Melanšons, centriskais Fransuā Beirū, Zaļās partijas pārstāve Eva Žolī, labējais Nikolā Dipons-Enjāns, galēji kreisie Natalī Arto un Filips Putū, kā arī neatkarīgais kandidāts Žaks Šeminā.
Tikai daži no viņiem var rēķināties ar vērā ņemamu atbalstu. Šonedēļ publicētā socioloģisko pētījumu firmas CSA aptauja rāda, ka svētdien par N. Sarkozī balsos 24% vēlētāju, bet F. Olandu atbalstīšot 29%. Nedaudz sīvāku konkurenci starp abiem favorītiem paredz kompānijas BVA aptauja: 27,5% respondentu gatavi balsot par pašreizējo prezidentu, bet sociālistu kandidātu atbalstīšot 29,5%, ziņo aģentūra AFP.
Visticamāk, trešajā vietā ierindosies M. Lepena, kura var cerēt uz 14% balsu, par Ž. L. Melanšonu un F. Beirū varētu nobalsot attiecīgi 13% un 12% vēlētāju.
Aptaujas prognozē, ka arī balsošanas otrajā kārtā uzvarēs F. Olands, turklāt ļoti pārliecinoši. CSA aptaujā noskaidrojies, ka par viņu balsos 58%, bet par N. Sarkozī - 42%. BVA aptaujas rezultāti ir līdzīgi: 56% balsošot par F. Olandu, 44% - par N. Sarkozī.
Politologs Dominiks Reinī aģentūrai Reuters apgalvo, ka līdz šim Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ne reizi nav triumfējis kandidāts, kurš aptaujās atpaliek no sava konkurenta tik daudz kā N. Sarkozī no F. Olanda.
Sarkozī nepadosies
N. Sarkozī Franciju vadīja laikā, kad tās ekonomika piedzīvoja lielāko recesiju kopš Otrā pasaules kara. Pērn viņa valdība apstiprināja taupības pasākumus un palielināja pensionēšanās vecumu. Šie lēmumi ir ļoti nepopulāri Francijas sabiedrībā. Tas atspoguļojās arī prezidenta popularitātes reitingā, kas nepārtraukti samazinājās.
Savā priekšvēlēšanu kampaņā N. Sarkozī uzsvēra, ka arī turpmāk ir nepieciešams samazināt izdevumus, lai 2016. gadā pirmo reizi kopš 1974. gada valsts budžets būtu sabalansēts. Viņam patīk uzsvērt savu lomu eirozonas krīzes risināšanā, tādēļ prezidents cenšas pārliecināt frančus, ka tieši viņš, nevis līdz šim lielus politiskus amatus neieņēmušais F. Olands ir spējīgs izvest Franciju no krīzes.
F. Olands uzskata, ka budžeta tēriņu griešanai griešanas pēc nav nekādas jēgas, ja netiek domāts par ekonomikas izaugsmi. Šonedēļ viņš paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā var uzlikt veto Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumam, ja tajā netikšot iekļauts ekonomikas izaugsmes veicināšanas plāns. F. Olands arī solījis radīt 60 tūkstošus darbvietu izglītības sektorā un nodrošināt 300 tūkstošus valsts subsidētu darbvietu jauniešiem bez darba. N. Sarkozī brīdinājis, ka F. Olanda ideju realizēšanas gadījumā Francija varot piedzīvot Grieķijas likteni.
Lai cerētu uz uzvaru vēlēšanu otrajā kārtā, N. Sarkozī vajadzēs iegūt M. Lepenas un F. Beirū vēlētāju balsis. Galēji labējās M. Lepenas atbalstītāju simpātijas iekarot nebūs grūti, jo N. Sarkozī pēc islāmista šaudīšanās izteicies par nepieciešamību ierobežot imigrantu skaitu valstī un brīdinājis, ka varētu atjaunot daļēju robežkontroli.
N. Sarkozī cerības saistot ar televīzijas diskusiju, kurā pirms otrās vēlēšanu kārtas tiksies abi galvenie konkurenti. Viņš esot pārliecināts, ka vārdu duelī sakaus F. Olandu, pārliecinot vēlētājus balsot par sevi. «Jūs nevarat izslēgt no cīņas N. Sarkozī, kamēr viņš pats to nav izdarījis. Kamēr viņš cer uz panākumu, viņš cīnās,» uzskata Nikolass Dungans no domnīcas Atlantic Council.