Ņemot vērā, ka naudu šiem projektiem ņems no valsts galvotajiem kredītiem, kas piešķirti, pamatojoties uz treknajos gados izstrādātajiem biznesa plāniem, FM lūgusi Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcu biznesa plānus. FM uztraucas, vai slimnīcām pietiks naudas, par ko atmaksāt kredītus, informēja ministrijas preses pārstāvis Aleksis Jarockis. VM un pašas slimnīcas uzskata, ka satraukumam nav pamata. Piešķirtie kredīti esot tik izdevīgi, ka no tiem atteikties būtu neprāts.
Kopējā valsts galvoto aizdevumu summa veselības iestādēm ir 157 miljoni latu, no tiem jau izmaksāti 69 miljoni, liecina FM dati.
Reālās izmaksas mazākas
Lielāko iepirkumu par četriem miljoniem latu FM lūgusi saskaņot Stradiņa slimnīca. Nauda vajadzīga, lai sagatavotu būvlaukumu jaunā korpusa celtniecības sākšanai padomju gados tapušo ēku vietā. Stradiņa slimnīcas vadītājs Arnolds Atis Veinbergs mierina, ka vajadzīgā summa būs krietni mazāka, jo krīzes laikā cenas kritušās. Tāme izstrādāta treknajos gados, bet celtnieki konkursā izteikuši piedāvājumus par vidēji 600 000 latu.
Naudu būvniecībai slimnīca ņems Īrijas bankā DEPFA, kas 2006.gadā uzvarēja valsts rīkotā konkursā par kredītu sniegšanu vairākām Latvijas slimnīcām. Tai skaitā arī Austrumu un Bērnu slimnīcai. Valsts galvotā kredītlīnija ir atvērta uz tik izdevīgiem procentiem, ka pat FM atzīst: lauzt līgumu būtu neprātīgi, taču jāizvērtē, vai nepieciešams būvēt visu iecerēto.
VM valsts sekretārs Armans Ploriņš stāsta, ka šis ir īstais laiks realizēt biznesa plānus, jo tie izstrādāti saskaņā ar māsterplānu, kas paredzēja veikt reorganizāciju veselības sistēmā līdz 2017.gadam. «Reāli mēs šo reorganizāciju izdarījām šogad, tādēļ nepieciešams palielināt šo universitātes slimnīcu jaudu,» norāda A.Ploriņš.
Viņam piekrīt Austrumu slimnīcas vadītājs Viesturs Boka: «Tie biznesa plāni ir septiņas reizes pārdomāti.» Slimnīca parēķinājusi, ka kredīta atdošanai vajadzēs 2% no gada apgrozījuma, kas esot ļoti labs rādītājs. Turklāt pamatsummu jāsāk atdot tikai no 2012.gada, bet kredīts kopumā izsniegts uz 40 gadiem. Arī A.A.Veinbergs plāno, ka Stradiņa slimnīcai nebūs problēmu atdot kredītu. Biznesa plāns paredz attīstīt maksas pakalpojumu sadaļu, un viņš arī cer, ka valsts pildīs solījumu un universitātes slimnīcām par pacientu maksās vairāk nekā reģionālajām slimnīcām.
Lēnām atdod parādus
Slimnīcu nopietno attieksmi pret valsts galvotajiem kredītiem pierāda arī fakts, ka līdz šim procenti maksāti laikā. Bīstama aina šovasar iezīmējās slimnīcu kārtējos izdevumos, strauji samazinoties valsts finansējumam, izveidojās vismaz 16 miljonu latu lieli parādi par zālēm un medicīnas precēm, tomēr slimnīcām piešķīra papildu naudu, kas ļāva dzēst daļu parāda. Neoficiāli zināms, ka FM solījusi meklēt naudu, ko samaksāt slimnīcām par neatliekamās palīdzības sniegšanu atlikušajos šī gada mēnešos. Vēl nav zināms, vai FM dos zaļo gaismu slimnīcu iecerētajiem attīstības projektiem. Tam vajadzētu noskaidroties šonedēļ, kad VM būs nosūtījusi savu redzējumu Finanšu un Tieslietu ministrijai.