Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Saulītē pasildīt vecos kauliņus...

Tiklīdz kļūst siltāks, savā dārziņā omīte izvelk saliekamo gultu un aizvējā atlaižas saulītē. Tā viņa var pavadīt pusi dienas. Par savītušu ādu, pigmentācijas plankumiem vai ādas veidojumiem viņa vairs neuztraucas - tas taču vecums! Taču dermatologi, runājot par ādas stāvokļa izmaiņām, brīdina - tikai maza daļa no tām saistīta ar novecošanos!

Kas jāzina par ādas veidojumiem seniora gados un kā sevi pasargāt no ļaundabīga procesa attīstības, skaidro Veselības centra 4 dermatologs, biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.

Starojums uzkrājas

Līdz ar nodzīvotajiem gadiem uzkrājas arī saules iedarbība uz ādu - sāk parādīties dažādi ādas veidojumi. Tie iedalāmi trīs kategorijās. Visvairāk ir pirmās kategorijas - labdabīgu veidojumu, tie rodas uz sejas, rokām, kājām, citām ķermeņa daļām. Var parādīties otrās kategorijas - tos dermatologi dēvē par premalignajiem jeb pirmsvēža stāvokļa ādas veidojumiem. Trešā ir ļaundabīgo ādas veidojumu grupa. Kā skaidro dermatologs Raimonds Karls, otrās, pirmsvēža stāvokļa kategorijas veidojumus visbiežāk konstatē saulei pakļautajās vietās - uz sejas, ausīm, kakla, dekoltē, vīriešiem - uz galvas kādreiz tās matainajā daļā, un plaukstu ārējās virsmas.

Starp ļaundabīgajiem visagresīvākais audzējs ir melanoma dažādās stadijās. Ne tik agresīva ir bazalioma. Trešā - plakanšūnu karcinoma - sastopama visretāk, bet no bioloģiskās agresivitātes viedokļa līdzinās melanomai. «Raksturīgi, ka cilvēki bieži daudz ko noraksta uz vecumu - piemēram, ja ir pigmentācijas plankumi uz rokām, tātad pie vainas vecums. Taču 80 procenti no šādām pazīmēm nav tieši saistīti ar novecošanos, bet gan ar dzīves laikā uzkrāto ultravioleto staru darbību,» norāda R. Karls.

Bez sāpēm, ātri, nekaitīgi

Veidojoties pirmsvēža stāvokļa vai ļaundabīgajiem ādas audzējiem, vizuāli izmaiņas var pamanīt, taču subjektīvu sajūtu cilvēkam nav. Tikai tad, kad audzējs jau attīstījies, konkrētajā vietā uz ādas var just niezēšanu, sūrstēšanu, siltuma vai dedzinošu sajūtu. «Ādas veidojumi ir ļoti dažādi un skaitliski daudzveidīgi, katrs var atbilst kādiem noteiktiem kritērijiem. Tāpēc, ja cilvēks pamana jaunus, nesen radušos veidojumus, ieteicams doties pie speciālista, kurš profesionāli novērtēs veselības stāvokli un noteiks, vai pacients ir vai nav paaugstinātā riska grupā,» saka R. Karls.

Vispirms dermatologs noskaidro, kāds bijis pacienta dzīvesveids, saulē uzturēšanās paražas. «Ja seniors dzīves laikā daudz strādājis saulē, viņš būs augstākā riska grupā, tāpat, ja bijuši daudz un stipri saules apdegumi. Ja ir daudz ādas veidojumu un tie ietilpst premaligno kategorijā, tie noteikti jāārstē, jo pirmsvēža stāvokļa ādas veidojumi laika gaitā var attīstīties par ļaundabīgiem,» brīdina dermatologs.

Mūsdienās ir kvalitatīvas metodes, ar kurām noteikt diagnozi. «Nav vecie laiki, kad katra pumpa uz ādas bija jāizgriež un jāsūta uz laboratoriju. Tagad mediķi izmanto nelielu iekārtu - dermatoskopu. Ar spilgtas gaismas palīdzību, palielinājumā izpētot konkrēto ādas laukumiņu, speciālists var diagnosticēt, vai tas ir labdabīgs, aizdomīgs vai ļaundabīgs veidojums - bez sāpēm, ātri un nekaitīgi.»

Lēmumu pieņems ārsts

Ar labdabīgu veidojumu var sadzīvot. Ja to uztver kā kosmētisku defektu, it sevišķi uz sejas, no šāda veidojuma iespējams tikt vaļā, piemēram, izmantojot aukstuma terapiju, likvidējot ar lāzeru vai ķirurģiski.

Kā rīkojas, ja konstatēts pirmsvēža stāvokļa veidojums? R. Karls skaidro: «Dažkārt tā ārstēšanai pilnīgi pietiek, ja sāk ievērot piesardzību. Tas nozīmē - uzturoties, strādājot, atpūšoties saulē, lietot ādas aizsarglīdzekļus. Būtiski ir pašam novērtēt, kāds ārā laiks - ja saule spilgta, dienas vidū saulē neatrasties vai izmantot slēgtu apģērbu. Pareizi sargājot sevi no saules, daudzi no pirmsvēža stāvokļiem tālāk neattīstās.» Mediķis var nozīmēt arī speciālus krēmus pirmsvēža stāvokļa veidojumu ārstēšanai.

Ļaundabīgus audzējus visbiežāk ārstē ķirurģiski, lai gan R. Karls uzsver - ja audzējs konstatēts agrīnā stadijā, ārstēšanā var iztikt arī bez operācijas. Alternatīva izvēle ir audzēja starošana. «Viss atkarīgs no audzēja izmēra, attīstības stadijas, dziļuma, atrašanās vietas uz ķermeņa. Ja veidojums mazs, uzreiz to operēt nevajag, taču nav universāla algoritma, katrs gadījums ir individuāls un lēmumu par adekvātāko ārstēšanas veidu - lai gan audzējs būtu izārstēts, gan ņemti vērā kosmētiskie apsvērumi - pieņems ārsts,» skaidro R. Karls.

Brīdinājums atkarīgajiem

Pierādīts, ka, atrodoties saulē vai ziemā dodoties uz solāriju, smadzenēs izstrādājas vielas, kas iedarbojas līdzīgi narkotikām. Organismā rodas labsajūta - viena no atkarības formām. Līdz ar to var teikt, ka pārmērīgi sauļoties gribošie ir atkarīgie! «Tas ir pierādīts fakts,» apstiprina dermatologs R. Karls. Viņš turpina: «Taču, ja krūts vēzi paredzēt nevar, ja par plaušu vēzi zināms, ka nesmēķējot risks ar to saslimt būs krietni mazāks, tad par ādas vēzi ir pilnīgi skaidrs - vislielākais drauds tā attīstībai ir ultravioletais starojums, gan dabiskais, gan mākslīgais. Ko darīt? Samazināt sevis pakļaušanu saulei un solārijam!»

Endokrinologi gan teic - D vitamīns ir būtisks profilakses līdzeklis pret tādu senioriem bīstamu saslimšanu kā, piemēram, osteoporoze... R. Karls nenoliedz - D vitamīns cilvēka organismā regulē daudzas bioloģiski svarīgas funkcijas. «Bet! Cilvēkam saražot sev nepieciešamo D vitamīna devu, tikai atrodoties saulē, nav iespējams. Mēs to nevaram! Lai organismā būtu pietiekams D vitamīna daudzums, pamatā tas jāsaņem ar uzturu. Ja tas ir pilnvērtīgs, daudzveidīgs, tad D vitamīna līmenis organismā būs daudz augstāks,» skaidro R. Karls.

Jāņem vērā arī ādā saules ietekmē notiekošie procesi. Gan ādas šūnu izmaiņas uz ļaundabīgo pusi, gan D vitamīna sintēzi no fizikas viedokļa izraisa viens un tas pats viļņu garums - 315 nanometri. Vai izvēle starp D vitamīnu un melanomu ir laba alternatīva? Turklāt ādā D vitamīns nesintezējas uzreiz - vispirms veidojas viela, kurai no ādas jānonāk nierēs, pēc tam aknās un tikai tad, ja abi orgāni darbojas labi, šī neaktīvā forma pārvērtīsies aktīvā formā, respektīvi, D vitamīnā.

«Vislabākais ir pilvērtīgs uzturs. Lietojiet uzturā zivis! Nav jāēd tikai stores - būs laba jebkura jūras zivs, arī siļķe. Var lietot arī zivju eļļu,» iesaka dermatologs R. Karls. Viņš uzskata - ādas audzēju attīstības riska kategorijā ir gan seniori, gan mazi bērni: «Senioriem, kam līdz ar nodzīvoto gadu skaitu samazinās imunitāte, problēmas var sākt rasties, sākot no 60 un 65 gadiem. Bet bērniem - kādu saules ultravioletā starojuma informāciju būs sakrājuši bērnībā, ar tādu turpmāk būs jādzīvo. Tāpēc vecmāmiņām, vectētiņiem un viņu mazbērniem ir īpaši svarīga aizsardzība pret sauli.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ņemiet vērā!

Vasarā, lai nodrošinātu D vitamīna diennakts devu, pietiek, ja saulei pakļauta 1/4 daļa ķermeņa virsmas un ne ilgāk kā 20 minūtes dienā. Tātad mugurā ir T krekls un šorti vai svārki.

Gaišādainiem cilvēkiem saulē ādas apdegums var attīstīties jau 20 minūšu laikā, tā iegūstot «tiešo ceļazīmi uz konsultāciju pie dermatoonkologa».

Visvairāk ultravioletais starojums tiek uzkrāts, netieši atrodoties saulē. Lietojot saules aizsargkrēmu!

Agrīnas izmaiņas uz ādas var pamanīt laikus - palūdziet, lai tuvs cilvēks apskata pašam grūti pamanāmās uz muguras.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?