Ideju, ka cilvēki no malas kā klausītāji par maksu var apmeklēt atsevišķus studiju kursus augstskolās, Jānis vērtē kā pievilcīgu, īpaši tiem, kas strādā, un arī pats apsver domu to nākotnē atkal izmantot. Lai gan klausītāju piesaiste nekad nav bijusi augstskolu prioritāte, tās tomēr norāda, ka ekonomiskās situācijas dēļ šādu cilvēku šogad varētu kļūt mazāk.
Pilnīga klusuma nav
Reģistrācija klausītāju vietām augstskolās vēl turpinās, taču atsaucība šogad varētu kristies. Klausītāja statuss ir par maksu, un tā tiek noteikta atkarībā no studiju kursa kredītpunktu skaita. Cilvēki šoruden nopietnāk pārdomā, vai viņiem ir nauda, ko ieguldīt izglītībā, interesējas par maksas sadalīšanu, mēdz arī pieteikumu atsaukt. «Tomēr pilnīga klusuma nav - kaut kāda aktivitāte ir, īpaši no tiem, kas vēlas uzlabot kvalifikāciju,» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tālākizglītības nodaļas vadītājs Uģis Citskovskis. RTU līdz šim bijis vidēji ap 300 klausītāju gadā, Latvijas Universitātē (LU), kur klausītāji var pretendēt uz brīvajām vietām auditorijās, - ap 100 semestrī.
Klausītāju vidū ir daudz regulāro studentu, arī no citām mācību iestādēm, kuri, pateicoties augstskolu sadarbībai, par brīvu var klausīties kādu studiju kursu citviet. Daudz ir arī studentu parādnieku, kuri no studijām atskaitīti, taču vēlas mācības turpināt, klausītāja statusā vācot trūkstošos kredītpunktus un kārtojot parādus. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) šādi parādnieki šogad ir aktīvāki nekā iepriekš, un tas ļauj cerēt, ka klausītāju skaits paliks līdzšinējais - 15-20 semestrī, norāda LLU Mūžizglītības centra vadītāja Dace Šterne.
Dažāda motivācija
U.Citskovskis stāsta, ka daudzi kā klausītāji apmeklē RTU piedāvātos tehniskos priekšmetus, lai pēc tam attiecīgajās profesionālajās asociācijās izietu sertifikāciju. Citi šādi izvēlas sekot līdzi aktualitātēm nozarē. LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis atceras, ka iepriekšējos gados bijuši uzņēmumi, kas klausīties kādu studiju kursu organizēti sūtījuši savu darbinieku grupas. Tagad gan tā vairs nenotiek. «Agrāk cilvēki vairāk domāja, kā kāps pa karjeras kāpnēm un kas viņiem vajadzīgs, lai to darītu, tagad domā, kā darbā noturēties, vairāk koncentrējas uz tiešajiem pienākumiem, nevis izglītošanos,» J.Saulītis saka. Klausītāju kursi, viņaprāt, var būt risinājums, ja cilvēks var studēt tikai neklātienē, bet tāda konkrētajā jomā netiek piedāvāta, vai arī tad, ja viņš nokavējis pieteikšanās termiņus regulārajām studijām, bet gadu sēdēt bez mācīšanās nevēlas. D.Šterne stāsta, ka klausītāju kursus izmanto arī jaunieši pēc vidusskolas, lai iepazītu studiju vidi, kā arī cilvēki, kam konkrētās zināšanas nepieciešamas darbā.
Solis uz mūžizglītību
Savā tempā studējot, klausītājs pamazām var sakrāt arī bakalaura vai maģistra grādu (beigās nokārtojot galapārbaudījumus). Pārsvarā augstskolas klausītājiem piedāvā jebkuru savu priekšmetu, ierobežojums gan ir atbilstoša iepriekšējā izglītība: bakalaura programmu kursos - vidējā izglītība, maģistra - attiecīgs bakalaura diploms.
Princips klausītāja statusā apgūto pielīdzināt noteiktam kredītpunktu skaitam un iekļaut augstākās izglītības diploma iegūšanas procesā ir daļa no topošās mūžizglītības sistēmas, kura nākotnē vienā veselumā ļaus apvienot visdažādākajos veidos iegūtas zināšanas un prasmes. Biznesa augstskola Turība (BAT), kura atsevišķu studiju kursu apmeklējumu, vadīdamās pēc savu studentu vēlmēm, sākusi piedāvāt tikai šoruden, spērusi tālāku soli šajā virzienā - tā savus klausītājus imatrikulē studenta statusā un uz viņiem attiecina tās pašas uzņemšanas prasības, ko uz regulāro studiju pirmkursniekiem, stāsta BAT Mūžizglītības nodaļas projektu vadītāja Dace Amsone. Tas ļauj studentiem noslēgumā izsniegt akadēmisko izziņu par apgūtajiem studiju kursiem ar kredītpunktiem, kas tiek ņemta vērā studiju turpināšanai jebkurā augstskolā.
Katram savi plusi
Klausītāja statuss lielākoties augstskolās izmaksā apmēram tikpat, cik mācoties šo pašu priekšmetu klātienes maksas programmā. Izņēmums ir LU, kur regulārās studijas ir divreiz lētākas. Kļūt par klausītāju noteikti ir izdevīgāk, nekā apmeklēt tādas pašas ievirzes kursus mācību firmās, teic augstskolu pārstāvji. Firmām un augstskolām gan ir katrai savas priekšrocības. Firmu kursi būs īsāki un intensīvāki, bet tas var liegt pamatīgāk apskatīt visas tēmas, uzskata J.Ešenvalds. Viņš mācību iespējas noteikti vērtētu pēc pasniedzējiem. Arī U.Citskovskis uzsver augstskolu mācībspēku kvalitāti (tos mēdz piesaistīt arī firmas). Klausītāji var izmantot arī visus universitātes resursus - bibliotēku, laboratorijas. J.Saulītis norāda, ka augstskolas spēj piedāvāt arī specifiskas lietas, kas firmām neatmaksātos, bet par pasniedzējiem saka: «Universitāte var vieglāk piesaistīt labākos profesorus no ārzemēm, bet firmas - vietējos profesionāļus.» Uzņēmuma Triviums apmācība direktore Agija Romaņenko uzsver, ka augstskolu piedāvājumā būs vairāk teorijas, bet uz firmām cilvēki nāk, lai iegūtu praktiskas iemaņas, ko uzreiz izmantot darbā. «Augstskolas piedāvā cita veida izglītību. Tās nav mūsu konkurentes,» viņa saka.