Visas bijušās Dienvidslāvijas republikas par savu galveno ārpolitikas mērķi ir norādījušas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), un pagaidām vienīgā valsts, kurai mērķi izdevies realizēt, ir Slovēnija. Visticamāk, nākamā ES dalībvalsts būs Horvātija.
ES iekšlietu ministru lēmums atcelt vīzu nepieciešamību Maķedonijai, Melnkalnei un Serbijai stājās spēkā 2009.gada 19.decembrī. Ir izskanējis viedoklis, ka ES piedāvātie vīzu atvieglojumi un iekļaušana Šengenas «baltajā sarakstā» ir mierinājuma konfekte Serbijas valdībai par to, ka tā, visticamāk, netiks uzņemta valstu saimē 2014.gadā.
Viens no nozīmīgākajiem Serbijas šķēršļiem dalībai ES ir sadarbība ar ANO kara tribunālu Hāgā. Starptautiskās bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla virsprokurors Seržs Bramercs savos ziņojumos strikti norādīja, ka Serbijai ir nepieciešams pierādīt tās vēlmi sadarboties ar Hāgas tribunālu, un 2008.gada 15.septembrī Starptautiskā krimināltiesa nolēma bloķēt bloka vienošanos ar Serbiju. Tas paralizēja Serbijas iespēju iesniegt oficiālu pieteikumu ES.
Kā Dienai norāda Eiropas kustības Serbijā ģenerālsekretāre Maja Bobica, Serbija apzinās ES augstos standartus un kritērijus potenciālajām dalībvalstīm.
Eiroskeptiķi uzskata, ka, iestājoties ES, Serbija zaudēs savu nacionālo identitāti, kultūru, valodu un tradīcijas, un uzsver, ka Serbija, visticamāk, netiks uzņemta dalībvalstu saimē, kamēr netiks nokārtots Kosovas jautājums. Serbijas ārlietu ministrs Vuks Jeremičs norāda, ka Kosovas jautājuma atrisināšana nav tikai Serbijas interesēs, un pauž pārliecību, ka tā būs daļa no ES oficiālās politikas.
Lielākoties Serbijā ir pārliecinošs atbalsts par pievienošanos Eiropas valstu saimei - pagājušā gada decembrī veiktajā aptaujā 70% serbu norādīja, ka Serbijas nākotne ir ES.
Serbijai ir ļoti cieša saikne ar Krieviju, kura atbalsta tās diplomātiskos centienus aizsargāt suverenitāti. Serbu nacionālisti un eiroskeptiķi norāda, ka Serbijai būtu nepieciešams stiprināt saites nevis ar ES, bet gan ar Krieviju. Jau izskanējis viedoklis, ka Krievija savu ciešo saikni ar Serbiju izmantos, lai pieņemtu sev izdevīgus lēmumus. Līdzīgu viedokli pirms diviem gadiem izteica pazīstamais serbu ekonomists Miša Brkičs, kurš norādīja, ka Krievija varētu izmantot Serbiju savu interešu lobēšanai ES, tāpat kā to darīja 60.gados ar Kubu un ASV.