Rūpīgi analizējot liepājnieku viedokli, Liepājas partijas (LP) biedru viedokli - mūsu partijā ir 350 biedri -, mums negaidīti liepājnieki un partijas biedri stipri augstu novērtēja ZZS darbu parlamentā un valdībā - kā mērķtiecīgu politisko spēku, kurš, lai arī šobrīd ir ekonomiski un politiski grūti laiki, tomēr neskrien prom no valdības, bet turpina savu darbu darīt. Mēs bijām saņēmuši priekšlikumus sadarbībai gan no Vienotības, gan no ZZS, gan «Labas Latvijas», arī ar tēvzemiešiem mums ir bijušas pārrunas - gandrīz ar visiem politiskajiem spēkiem. Un tad mums nācās definēt Liepājas pilsētas, Liepājas ostas problemātiku un intereses.
Kāpēc vispār reģionālai partijai ir nepieciešami kaut kādi sadarbības līgumi ar lielajām partijām?
Liepāja ir kaut kas vairāk nekā viens neliels pagasts vai viena neliela pašvaldība. Liepāja ir reģiona centrs, kurš bieži pilda ne tikai pašvaldības, bet arī valsts funkcijas.
Kādā nozīmē?
Piemēram, Liepājas osta apkalpo Aizsardzības ministrijas militāro bāzi. Liepājā ir lielākais uzņēmums Latvijas valstī, lielākais eksportētājs - Liepājas metalurgs (LM).
Tāpēc jūs braucāt uz Rīgu, lai lobētu valsts galvojumu a/s LM modernizācijas kredītam?
Tik liela uzņēmuma intereses kā LM, kurš ietekmē Liepājas ekonomiku, ir lielākais darba devējs, es lieku līdzsvarā ar pilsētas interesēm. Un otrādi - savukārt LM ir svarīgi, lai pilsēta attīstās, lai Liepājas osta attīstās un LM varētu savu produkciju eksportēt caur ostu.
Tātad ostas, pilsētas un LM intereses ir savstarpēji saistītas?
Tie ir Liepājas ekonomikas stūrakmeņi. Plus vēl Aizsardzības ministrijas un citu ministriju intereses mēs faktiski realizējam šeit kā pilsēta. Līdz ar to Liepāja nevar strādāt atrauti no valdības, no Satiksmes ministrijas - ostas piestātņu īpašnieks taču ir Satiksmes ministrija!
Malā no politikas?
Mūs vairāk interesē nevis likumdevēja darbs, lai gan - arī. Vairāk mūs interesē tiešais saimnieciskais darbs, ko veic valdība ar savām ministrijām.
Pilsētai iesaistīšanās politikā ir vajadzīga, lai varētu strādāt ar valdību? Vai tāpēc, ka mums ir politiska valdība?
Jā. Manā skatījumā jāļauj Ministru prezidentam izvēlēties profesionālus ministrus no nozarēm. Vislabākais ekonomists varētu vadīt Ekonomikas ministriju, vislabākais finansists - Finanšu ministriju. Bet šobrīd tie procesi ir politizēti, un mums ir jāspēlē tāda spēle, kāda šobrīd Latvijā ir.
Vai kongresa lēmums par LP biedru virzīšanu arī citu partiju sarakstos ir realizēts?
Mēs esam aicināti izvirzīt savus kandidātus citiem sarakstiem, šobrīd notiek sarunu process. Jautājums ir - vai mums piedāvā kādu cienīgu vietu, vai arī tas aicinājums ir vairāk tāds kā bobslejā - palīdzēt pastumt, bet kamanās nekāpt. Tāpēc arī tik ātri izlēmām par ZZS - bija skaidrs piedāvājums no abām pusēm.
Vai vienošanās ar ZZS jau kaut ko devusi Liepājai?
Kurzemes reģions ir viens no tiem, kurš attīstīsies, iespējams, straujāk nekā citi. Te ir divas lielas reģiona pilsētas, divas lielas ostas, ir teritorijas, kurās var attīstīt jaunas ražotnes, pie tā strādā gan Liepājā, gan Ventspilī. Iepriekš mums bija attiecības kā konkurentiem - piesardzīgas, aizdomīgas. Ir pamats domāt, ka vienošanās rezultēsies ar vairākiem kopīgiem projektiem.
Kurās jomās būs kopīgi projekti?
Piemēram, abās pilsētās ir lidostas. Tās ir jāsakārto tādā līmenī, lai tās var nodrošināt, varbūt Liepājā drusku lielāku, Ventspilī mazāku lidmašīnu ienākšanu. Tāpat medicīnas tēmas - ir skaidrs, ka Kurzemē būs divas lielas slimnīcas. Mums ir vienāds uzskats par neatliekamo medicīnisko palīdzību, pie tā kopīgi strādājam ar Veselības ministriju. Ir arī citi projekti, bet par tiem piesardzības dēļ nerunāšu, līdz tie nebūs skatīti valdībā.
Tie ir projekti, kuriem būs nepieciešams valsts atbalsts un katru atsevišķi ir grūti izlobēt?
Latvija ir maza valsts, un valdības ieinteresētība reģionu attīstībā nepārprotami ir vajadzīga. Valdība tomēr lielākoties sēž Rīgā, mēs - gan Liepājas, gan Ventspils pārstāvji - Rīgā ierodamies divas, trīs reizes nedēļā un mēģinām valdībai darīt zināmu gan problemātiku, gan kā to risināt.
Jūs nemulsina fakts, ka ZZS premjera kandidātam joprojām ir izvirzītas smagas apsūdzības?
Es neesmu iedziļinājies un nezinu juridisko pusi. Bet to, ko tautā runā - tauta īsti nesaprot, par ko to cilvēku... vienu vai otru apsūdzību... Nezinu detaļas, tā ir tiesas kompetence. Mēs pētījām sabiedrisko domu, un Lembergam ir tuvu 50% Latvijas sabiedrības atbalsts kā premjera kandidātam. Latvijā varētu būt arī citi labi premjera kandidāti, bet tas, ka, aizbraucot uz Ventspili, ir ko redzēt pilsētas infrastruktūrā, tās sakārtotībā, ir fakts.
Jums ir bijuši piedāvājumi pašam kandidēt?
Jā, ir bijuši.
Un?
Es pazīstu diezgan daudzus cilvēkus, kuri varētu Latvijas politikā dot pozitīvu pienesumu ar savām zināšanām. Taču šajā situācijā, kad ir tik saskaldītas politisko partiju intereses... saskaitījām, ka neatkarīgās Latvijas laikā jau 18 reizes ir mainījušies ekonomikas ministri! Tad par kādu stabilu ekonomisko attīstību mūsu valstī varam runāt? Es joprojām esmu garo distanču piekritējs. Tāpēc šajā situācijā savu vietu parlamentā neredzu. Bet es esmu gatavs Latvijas reģionu attīstības pieredzi nodot jebkurai valdībai.
Vai tas nozīmē, ka esat gatavs pieņemt reģionālās attīstības ministra posteni, ja tādu piedāvātu?
Tas būtu kādā brīdī izskatāms jautājums. Bet tā nebūtu tā ministrija, kas man visvairāk simpatizētu.
Satiksmes ministrija?
-Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu...
Vai vienošanās ar ZZS kaut kā ietekmējusi darbu Liepājas domē, jo arī tur ir sava pozīcija, sava opozīcija?
LP lēmums ir sadarboties ar ZZS un citām partijām, kuras eventuāli būs nākamajā Saeimā un nākamajā valdībā. Tas nozīmē, ka es atbalstīšu arī citu liepājnieku politiskās aktivitātes. Es domāju, ka Latvija sen to ir pelnījusi, lai reģionu pārstāvji būtu nākamajā Saeimā pārsvarā. Tādi, kuri savā sētā, savā pagastā ir spējuši gan grūtos, gan labos laikos sasniegt kādus rezultātus. Un tas, ka šobrīd vairs nav lokomotīvju principa, veicinās reģionu pārstāvju iekļūšanu Saeimā.
Kādu koalīciju pēc vēlēšanām jūs prognozējat Latvijā?
Prognozes liecina, ka, visticamāk, būs grūti izveidot valdību bez Saskaņas centra. Es domāju, ka Latvijas valsts būtu pelnījusi, lai valdībā strādātu gan SC, gan ZZS, gan Vienotība, gan Par labu Latviju! Visstiprākie spēki no šīm partijām lai vienotos kopīgam darbam. Nu, vismaz divus trīs gadus lai ļauj vienam premjeram un ministriem strādāt! Jāvienojas kopīgam mērķim, jāatstāj politiskās ambīcijas malā, jo Latvija jāizvelk ārā... Varu atgādināt Liepājas situāciju 1995.-1996. gadā. Te bija tiešām dziļa krīze. Toreizējā pašvaldība, kad man pirmo reizi bija gods to vadīt, vienojās atstāt savas politiskās ambīcijas, lai ļautu cilvēkiem strādāt.
Jums pārmet vairāku diskutablu biznesa projektu lobēšanu Liepājā. Kāpēc jūs iestājaties par konkrētiem projektiem?
Gan es, gan mani partijas biedri ir noskaņoti uz to, lai Liepāja izmantotu visu savu rūpniecības un ostas potenciālu, un to var panākt, veicinot dažādu ostas un rūpniecības projektu ienākšanu Liepājā. Taču ļoti bieži ir jāsaskaras ar iedzīvotāju neizpratni, vēlmi ostas un rūpnieciskajā teritorijā nedarīt neko. Ļaudis nesaprot, ka, noraidot kādu no modernu tehnoloģiju projektiem, zaudētāji būs paši liepājnieki.
Varbūt vaina ir komunikācijā?
Latvijas valstī bieži ir tā, ka bezgalīgas apspriešanas, diskusijas televīzijā, radio, parlamentā nerezultējas ne ar vienu pozitīvu lēmumu! Pieļauju, ja šos projektus attīstītu kāds amerikānis vai īrs, visi teiktu - forši! Tas iet! Jāizslimo vēl viena slimība - latvietim jāpriecājas par to, ka kaimiņš darbina traktoru, pļauj savu pļavu un būvē rūpnīcu!
Runā, ka jūsu ģimenes dzīvesveids pārsniedz mēra amatalgas iespējas. Kā jums tas izdodas?
Visi mani ienākumi ir atspoguļoti manās amatpersonas deklarācijās.