Teātra direktore Inese Laizāne uzskata, ka tādi apgalvojumi ir nepamatoti, turklāt šādā veidā jau otrreiz tiktu iznīcināts vienīgais Latgales profesionālais teātris un vienīgais teātris Baltijā, kurā darbojas divas aktieru trupas.
Sola mazumiņu
Ja pašvaldība piekritīs, tad, lai nodrošinātu valstisku atbalstu teātra mākslas pieejamības veicināšanai Latgales reģionā, kā arī latviskās kultūrvides saglabāšanai otrā lielākajā Latvijas pilsētā, KM lems par līdzfinansējuma piešķiršanu Daugavpils teātrim, sola KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Šogad KM piešķirtais finansējums teātrim bija 380 000 latu, 30 000 latu līdzfinansējusi Daugavpils pašvaldība, tagad sarežģītajos valsts budžeta apstākļos ministrija vēlētos, lai šī proporcija būtu pretēja, taču, kā atzīst Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska, šādu summu pilsētas budžetā šobrīd atrast ir neiespējami. Viņa piebilst, ka gan pašvaldībai, gan ministrijai bijis absurdi ieguldīt vairāk nekā pusmiljonu latu teātra vēsturiskās ēkas rekonstrukcijā, ja teātrim ir tādas problēmas ar māksliniecisko līmeni.
D.Vizule piesauc Spēlmaņu nakts žūrijas komisijas vērtējumu, kurā teikts, ka Daugavpils teātra kvalitātes rādītāji jau ilgstoši ir zemākie Latvijā, piemēram, 2007./2008.gada sezonā no sešiem vērtēšanai nodotajiem jauniestudējumiem četri ir vērtēti kā neapmierinoši. «Pēdējos gados valsts šo teātri dotē jau 90% apmērā, taču būtībā teātris ir kapitālsabiedrība, kurai pašai jāpelna. Iespējams, ka skatītāju neinteresē Daugavpils teātra piedāvājums tā repertuāra politikas un zemās kvalitātes dēļ,» sacīja D.Vizule un pieļāva iespēju, ka būs jāpieņem radikāli lēmumi, to skaitā - jāsamazina darbinieku skaits, jo no 74 darbiniekiem tikai 24 ir aktieri.
Īpaša publika
«16.septembrī sāksim jauno sezonu, stabili esam līdz gada beigām, kad beidzas finansējuma līgums ar Kultūras ministriju. Pēc tam ir neziņa,» saka teātra direktore I.Laizāne. Kopš tā atjaunošanas 1988.gadā Daugavpils teātris, kura galvenais režisors ir viņas dzīvesbiedrs Harijs Petrockis, visu laiku strādā sarežģītos apstākļos. 1996.gadā no teātra gandrīz pilnībā aizgāja tā latviešu trupa, to nācās formēt no jauniem, nepieredzējušiem aktieriem, kas pabeidza Daugavpils Universitāti. I.Laizāne uzsvēra, ka iepriekšējās divas sezonas teātris bijis bez savas skatuves, jo ieilgusi teātra vēsturiskās ēkas renovācija. Tomēr teātris vidēji gadā nospēlē 140 izrāžu, kuras noskatījušies vairāk nekā 26 000 skatītāju, vairākas izrādes ir tikušas nominētas arī Spēlmaņu nakts balvām. «Jāņem vērā, ka Daugavpils publika vienmēr ir bijusi īpaša, te ir tikai 16% latviešu tautības iedzīvotāju,» saka direktore.
Bīstama decentralizācija
Teātra kritiķis Normunds Naumanis Spēlmaņu nakts 2008./2009.gada sezonas žūrijas vārdā kategoriski iebilst pret sešu teātra kritiķu sniegtā šīs sezonas profesionālā izvērtējuma anketu izmantošanas kā vienīgo vai galveno argumentu KM plānotajā Daugavpils teātra «likvidēšanā». Arī viņš norāda, ka teātrim pēdējā sezona aizritējusi objektīvi grūtos apstākļos, tādējādi bija apgrūtināta lielas formas izrāžu tapšana, izpalika arī sezonas galvenais notikums - oriģinālmūzikla Olivereto pirmizrāde (R.Pauls). Tomēr kolektīvs pielicis lielas pūles, lai nepārtrauktu darbu abās trupās, un sagatavoja gan daudzas mazās formas izrādes bērniem, gan ar literāri teatrālām kompozīcijām apguva alternatīvas spēles vietas - muzeju pagalmus u.c. «Tas, ka Daugavpils teātrim šosezon nav nomināciju Spēlmaņu nakts balvām, vēl nenozīmē pietiekamu iemeslu, lai Kultūras ministrija atteiktos no līdzfinansējuma piešķiršanas teātra kultūras dzīvības uzturēšanai šajā depresīvajā Latvijas reģionā. Kultūras iestāžu likvidēšana ir vieglākais ceļš, kā risināt «krīzes laika» problēmas. Ja jaunu bodi var uzstutēt pāris mēnešu laikā, jaunu teātri «uzbūvēt» nav viena, pat pāris gadu jautājums. Loģiski spriežot, - kurš gan būs nākamais Latvijas teātris, kuru Kultūras ministrija piesviedīs Eiropas mērogiem vidējas pilsētiņas (Daugavpils, Liepājas, Valmieras...) budžetam - paši tieciet galā?! Šādi izprasta kultūras «decentralizācija» (pilnībā atsakoties no valsts, ko iemieso KM, finansiālas atbildības) ir ļoti bīstama,» uzskata N.Naumanis.