Gramatika nedarbojas
Tieši tāda bija sajūta, klausoties divdaļīgo un īpaši gatavoto Auļu desmit gadu jubilejas koncertu, kura pirmajā daļā muzicēja paši bungu un dūdu grupas dalībnieki - deviņi latviešu puiši un viena igauņu meitene - Leanne Barbo. Tieši viņa pateica skaistāko frāzi koncertā, un tā izskanēja pirms dziesmas Var gan: «Šis ir pirmais gabals, kurš izmantoja vargānu Auļos.» Pēc gramatikas likumiem pareizi būtu «šis ir pirmais gabals, kurā izmantojām vargānu Auļos», bet mūzikā, it īpaši uz senām tradīcijām balstītā, gramatikas likumi nedarbojas. Leanne, būdama igauniete, ar šo gramatisko kļūdu, iespējams, pati to neapzinoties, patiesībā uzsvērusi to, ka Auļu gabali ir dzīvi. Pat tik dzīvi, ka tie paši izvēlas instrumentus, kuriem tajos būs skanēt, nevis aprakstītas nošu lapas vai kaut kādas nedzīvas matērijas, kuras mūziķi tagad ņem un tehniski nospēlē. Auļu skanējums aiznes tālu jo tālu senatnē un lieliski rāda to tautas kņadas buķeti, kas dzirdama tirgus laukumā -dūdu skanējums, ja mēģinām to salīdzināt ar sadzīves skaņām, atgādina sievu vaimanas un šaubas, bet bungas - vīrišķīgus un tūdaļ bez apdomāšanās izpildāmus lēmumus. Viss senais skaņas audekls, koka stellēs austs, nu aizpildīts, bet Auļi iet tālāk un meklē netiešus vai pat tiešus kontaktus ar Rietumeiropu un Āfriku.
Viela himnai
Koncerta otrajā daļā pirmo un vienīgo reizi publiski tika atskaņota visa jubilejas albuma programma ar daudziem viesmūziķiem. Kārļa Auzāna aranžējumos Auļu divpadsmit labākās desmit gadu laikā tapušās kompozīcijas ieguvušas jaunu skanējumu. Uz kuriem gabaliem krita izvēle to iecelšanai divpadsmit labāko godā, tas bija ne vien pašu Auļu, bet arī Kārļa pārziņā. Jo viņam bija jāsadzird, kā tos apaudzēt ar majestātiskajiem čelliem, kas, salīdzinot ar mežonīgajām dūdām un bungām, šķiet īsti rokmūzikas instrumenti, himniskajiem pūšamajiem instrumentiem un Andreja Grimma akustisko ģitāru, kas skan visu koncerta laiku. Atsevišķās dziesmās pievienojas Zane Šmite ar savām audzēknēm, speciāli no puišiem ar zemām balsīm izveidotais Auļu vīru koris un arī melnādainais viesis no Madagaskaras - Kilema, kurš dzied un spēlē savas zemes tautas instrumentu valihu. Viņa dziesma ar piedziedājumu «Latvijā, Madagas-i-kārā…» varētu kļūt par sākumu un pat himnu kādam Latvijas un Madagaskaras kultūru sadraudzības projektam, ja kāds, izmantojot šo mirkli, prastu kaut ko tādu noorganizēt, piemēram, abās valstīs notiekoša festivāla veidā.
Gar acīm nozib vēsture
Auļu jubilejas albuma Dižducis ierakstā speciāli Andra Indāna veidotajai izlasei Strāvoklis sarakstīto dziesmu Sējējs ar Raiņa vārdiem dzied Dzelzs vilka līderis Juris Kaukulis, un tajā viņa balss, kas ierakstīta vairākkārt, atklājas pavisam jaunā kvalitātē. Dzīvajā versijā gan šīs Kaukuļa izpausmes noslāpē ar viņu kopā varenā basā dziedošais Auļu dalībnieks Māris Jēkabsons, tāpēc šo dziesmu noteikti būtu vērts noklausīties jubilejas albumā Dižducis.
Ja valsts svētku dienas vakara ceļojums no Palladium atpakaļ uz Vecrīgu veda caur Vērmaņdārzā notiekošo Skyforger koncertu, kurp uzreiz pēc Auļiem gandrīz skriešus devās abos koncertos pie sitamajiem instrumentiem aizņemtais Edgars Krūmiņš, tad gar acīm noņirbēja visa varonīgām cīņām pilnā latviešu tautas vēsture. Ja ne precīzi pierakstīta, tad vismaz sacerama no jauna, ko Auļi dara jau desmit gadu, un viņiem nav ne mazākā pamata apstāties.