Par to, ka «tie paši mēsli» valda Sitijā, uztraucas arī investori un regulatori, taču viņi ar to domā gluži ko citu: viņi bažījas, ka, ekonomikas atkopšanās pirmo pazīmju iedrošināta, Sitija izlocīsies no reformām un atgriezīsies pie tām pašām pārmērībām, kuras pielēja eļļu globālās finanšu krīzes ugunij.
Regulators brīdina
Tas bija gluži nesen - martā, - kad Anglijas Centrālās bankas vadītājs Mērvins Kings pārliecināti apgalvoja, ka «jebkuras iepriekš pastāvējušās pārmērības, lai tās būtu racionālas vai iracionālas, krīze ir iznīcinājusi». Finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes priekšsēdētājs lords Adērs Tērners toreiz piekrita kolēģa novērtējumam un teica, ka «mums nav nekavējoties jāievieš aizsardzība pret to atdzimšanu nākotnē». Taču, kā redakcijas komentārā atzīmē Financial Times (FT), «Sitijas atmiņa ir ļoti īsa». Tagad izrādās, ka modrība ir steidzami jāatjauno, jo šķiet, ka britu finanšu sektoram pietika ar dažiem mēnešiem, lai aizmirstu smagās krīzes mācības.
Saskaņā ar lorda Tērnera teikto, Sitijā atsākusies personāla «agresīva pieņemšana darbā», kas, visticamāk, liecina par atgriešanos pie šaubīgas atalgojuma prakses, citiem vārdiem, business as usual. Šonedēļ uzrunājot Lielbritānijas parlamenta Finanšu komiteju, lords Tērners brīdināja, ka zaļie asni Lielbritānijas ekonomikā, kas šķiet signalizējam krīzes smagākā posma beigas, var mazināt gribu reformēt bankas. Vai arī reformas gluži vienkārši būs nokavētas - kamēr valdība diskutē par to, kuram «regulatora krēslam» būs lielāks svars (tiek apsvērta ideja izšķirošo lomu piešķirt Anglijas bankas vadītājam), tikmēr bankas atgriežas pie vecajiem paradumiem, kurus post factum mainīt būs daudz grūtāk. FT komentārs lorda Tērnera vēstījumu valdībai un Centrālajai bankai raksturo šādi: «Ņem un vadi finanšu stabilitāti, Mērvin! Dieva dēļ, vienkārši piešķir mums vienu vietu pie galda un izbeidz čīkstēt. Mums ir steidzams darbs, kas jādara.»
Šaubas par ētiku
Investīciju menedžmenta asociācijas vadītājs Ričards Saunderss uzskata, ka bankām veltītā kritika ir pamatota. «Mani arvien vairāk satrauc tas, ka banku sektors ir tik nepacietīgs. Svarīgi, lai mēs nepazaudētu apziņu par notikušā grandiozitāti un saprastu, ka ir jānotiek pārmaiņām,» intervijā FT teica R. Saunderss. Papildu pamatu bažām par to, ka mācības ir aizmirstas vai ignorētas, rada tas, ka mazumtirdzniecības ķēde Alliance Boots nolēmusi pieņemt darbā Endiju Hornbiju - bijušo HBOS bankas vadītāju, kurš bija atbildīgs par bankas neveiksmīgo saplūšanu ar Lloyds TSB un tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem britu banku krīzes «uzkurinātājiem». «Tas daudz ko pasaka par Sitijas ētiku,» komentējot E.Hornbija netraucēto karjeras plūdumu, saka Grāmatvežu asociācijas tehniskais direktors Stīvs Pridijs. Investori ir vienisprātis ar regulatoru - laiks rit uz priekšu un risku jautājumi ir jāatrisina, iekams bankas pilnībā iegājušas vecajās sliedēs. «Kad investīciju banku tirgus būs jau «ap stūri», būs daudz grūtāk iedzīvināt saprātīgas reformas,» FT saka Britu Apdrošinātāju asociācijas investīciju lietu direktors Pīters Montaņjons.
Tieši par saprātīgām reformām aģitē lords Tērners - intervijā The Guardian viņš norāda, ka regulējumam vajadzīgs «smagāks tvēriens», taču nedrīkst ieslīgt galējībās. «Mums jānodrošina, lai tas [regulējums] būtu gudrs un uzmanības degpunktā paturētu tās vietas, kurās patiešām pastāv riski,» uzsver regulators. Viņš atzīst, ka agrāk nozares uzraugi ir savus pienākumus veikuši «par lētu naudu», bet turpmāk viņiem būs bankām jāuzdod daudz vairāk jautājumu un jāapstrādā daudz vairāk informācijas.
Jaunu regulējumu gaida arī daži baņķieri. Minētā blogotāja Laura saka, ka neskaidrības dēļ sektorā iestājusies tāda kā «pusmūža krīze». «Kāda jēga mūsu darbam? Ko mēs mēģinām panākt?» jautā Sitijas baņķiere. Krīzes akūtajā posmā dzimušā adrenalīna rezerves ir izsīkušas, sektors slīgst «masu depresijā» un nezina, ko ar sevi iesākt. Laurai ir arī savtīgi iemesli gaidīt jauno regulējumu - «neskaidrība nozīmē, ka izmaiņas kredītu likmēs diezin vai ir gaidāmas». Bet Laurai jāmaksā mājokļa kredīts.