Skandālu ziema
2008.-2009.gada sezonu britu politikā raksturo iznīcinošu skandālu virkne. Rudenī premjerministrs Gordons Brauns no leiboristu partijas biedriem saņēma kritiku par nespēju piedāvāt sen solīto «jauno politikas vīziju». Šķita, ka G.Brauns ir tuvu amata zaudēšanai, bet sākās finanšu krīze, kas uzmanības centrā izvirzīja ekonomiku. Tad nāca negaidīts trieciens - The Sunday Times bija atklājis, ka Lordu palātas locekļi «piepelnījās» ar biznesa interešu lobēšanu, par dāsnu samaksu pieņemot «klientiem» izdevīgus likumus.
Skandāls saasināja mediju interesi - kādu apšaubāmu praksi vēl slēpj parlamenta sienas? Drīz vien Daily Telegraph izpētīja, ka parlamenta apakšpalātas locekļi ir gadiem ļaunprātīgi izmantojuši izdevumu kompensāciju sistēmu. Valdības locekļi un deputāti (arī no opozīcijas partijām) no nodokļu maksātāju naudas pieprasījuši kompensācijas par suņu ēdienu, fiktīvu dzīvokli, apkopēju, pornogrāfiskām filmām un notekcauruļu tīrīšanu.
Tika ierosināta izmeklēšana, vairāki deputāti atmaksāja naudu, seši ministri aizgāja no valdības. Taču ātri vien kļuva skaidrs, ka sabiedrībai ar pāris soļiem pareizajā virzienā nepietiks un tā grib redzēt būtiskas pārmaiņas. Kā intervijā BBC teica bijušais politiķis Maikls Moriss - ir jāglābj demokrātijas pamati un «jāsāk viss no sākuma». Viņam piebalsoja The Independent komentētājs Dominiks Losons: «Briti grib parlamenta vēlēšanas!»
Vājš pamats pārmaiņām
Eksperti brīdināja, ka pašvaldību un Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas parādīs, kāds ir sabiedrības spriedums pēc skandālu ziemas, taču neviens neprognozēja tik dramatisku iznākumu. Leiboristi zaudēja kontroli pār 284 pašvaldībām, bet EP vēlēšanās ieguva tikai 15% balsu. Vīlušos vēlētāju balsis tika radikāļiem - Britu nacionālajai partijai.
Pēc vēlēšanām presē baumoja, ka leiboristi meklē jaunu līderi, lai pilnībā nezaudētu seju laikā līdz 2010.gada vēlēšanām. Tikmēr G.Brauns cenšas atgūt sabiedrības uzticību, izsludinot reformas. Trešdien viņš parlamentā ierosināja apsvērt izmaiņas vēlēšanu sistēmā, ieviešot krustiņu iespēju, kas ļauj mainīt sarakstā minēto kandidātu secību. G.Brauns teica, ka «savstarpējo apvainojumu burzmu» vajadzētu izmantot, lai paaugstinātu standartus politikā.
Domas dalās par to, vai leiboristi spēs noturēt varu līdz nākamajam gadam. Taču komentētāji šaubās, ka vēlēšanas iezīmēs cerētās pārmaiņas. The Financial Times (FT)norāda, ka ir iespējams saskatīt paralēles starp šodienas situāciju un Konservatīvo partijas straujo norietu 90.gadu beigās. Taču ir viena atšķirība - Tonijs Blērs nāca pie varas ar radikāli jaunu politiku, kuras pietrūkst tagadējam toriju līderim Deividam Kameronam, un turklāt valstij ir milzu parādi, jo G. Brauna pretkrīzes politika bija «aizņemties un tērēt». «No vienas puses, būs leiboristu nogurums un iekšējās nesaskaņas, no otras - konservatīvo pasaules uzskats, kas nesniedzas tālāk par naidīgumu pret ES. Turklāt Lielbritānijas kabatas ir tukšas,» raksta FT.